NRA pēta, cik patiesībā daudz sviesta ir cepumos un kūkās

Sviesta cenu kāpumam teorētiski nevajadzētu sadārdzināt veikalos nopērkamās tortes, smalkmaizītes un cepumus, jo tikai atsevišķi ražotāji šo gardumu ražošanā izmanto sviestu. Lielākā daļa dod priekšroku augu taukiem. Tomēr veikalos cenas kāpj gandrīz visiem konditorejas izstrādājumiem.

Cepumos, vafelēs, konfektēs, saldējumā, brokastu musli, kā arī krējuma, siera, biezpiena izstrādājumos un daudzos citos produktos, ko var nopirkt Latvijas veikalos, augu tauki sastopami bieži. Tā drīzāk ir norma, nevis izņēmums. Veicot pētījumu, Neatkarīgā secināja, ka lielveikalos no visa plašā cepumu klāsta bez augu taukiem nopērkami aptuveni trīs procenti no visas produkcijas (ieskaitot importēto), desmit procentos cepumu ir gan sviests, gan augu tauki, bet visos pārējos gadījumos - tikai augu tauki, tajā skaitā kokosriekstu eļļa, rapšu eļļa, palmu tauki utt. Arī tortēs augu eļļa ir visai biežs viesis, jo īstais putukrējums ir aizstāts ar augu tauku un aromātvielu maisījumu.

Ekrānšāviņš no avīzes

Kruasāni bez sviesta

Plašākajā pārtikas interneta veikalā - eMaxima - kopumā nopērkami teju 200 dažādu cepumu, vafeļu, smalkmaizīšu, kēksu un kūku veidu. Izpētot to sastāvu, Neatkarīgā secināja, ka no 26 tortēm tikai triju sastāvā bija sviests. Sešās tortēs bija gan sviests, gan augu tauki, bet pārējās 17 - tikai augu tauki. Īsts sviests bija Smiltenes piena ražotajā siera kūkā ar citrona krēmu un biezpiena tortē ar plūmēm un aprikozēm, Staburadzes konditorejas slavenajā Cielaviņā, Maxima gatavotajā tortē Napoleons ar avenēm, Skudru pūznis un vēl dažās. Savukārt cepumu klāstā tikai divos cepumos - Selgas cepumos ģimenei un Lāču cepumos ar šokolādes gabaliņiem - vispār nebija augu tauku. Visos pārējos tie bija lielākā vai mazākā mērā.

Pīrādziņu un smalkmaizīšu segmentā bija nopērkami tikai 12 smalkmaizīšu un kūciņu veidi, kas bija gatavoti ar sviestu. No tiem deviņi bija tapuši uz vietas Maxima, piemēram, Biezpiena kabatiņas, Groziņi ar ogām, Rozīņu copītes, Kanēļu copītes, dažādu veidu eklēri.

Pārējās maizītes un pīrādziņi bija ar augu taukiem, tajā skaitā arī franču kulinārijas lepnums - kruasāni, kurus tradicionāli gatavo no kārtainās sviesta mīklas. Latvijā arī tos ir iemanījušies ražot no augu taukiem.

Cenas kāpj tā kā tā

Lai gan konditorejas izstrādājumos vidēji Latvijā sviesta īpatsvars ir ļoti mazs, tomēr cepumu un citu saldumu cenas gada laikā ir kāpušas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā konditorejas izstrādājumi veikalos bija par aptuveni 4% dārgāki nekā pirms gada, bet aprīlī cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli bija vidēji 5,3 procenti.

Daļa Neatkarīgās aptaujāto ražotāju atzīst, ka sviesta cenu kāpums ir ietekmējis produkcijas pašizmaksu, bet daļai sviesta sadārdzināšanās nav bijusi būtiska.

Ceptuvē Lāči top ne tikai maize, bet arī tortes, cepumi, kēksi. «Protams, sviesta cenu kāpums ietekmē mūsu biznesu, sadārdzinot produktu pašizmaksu, jo konditorejas produktu ražošanā izmantojam sviestu,» Neatkarīgajai atzīst Lāču mārketinga vadītāja Ieva Miežubrāle.

Arī Orkla Confectionery & Snacks Latvija sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša neslēpj, ka uzņēmums izjūt sviesta cenu kāpuma ietekmi. «Tomēr līdz šim un arī šobrīd neplānojam veikt cenu paaugstinājumu. Šobrīd uzņēmums nosedz šīs cenu svārstības un izmaiņas,» uzsver L. Miška.

Savukārt Fazer ražotnē sviestu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanā izmanto ļoti mazā apjomā. «Tāpēc, lai arī sviesta cena ir paaugstinājusies, tikai šī iemesla dēļ savas produkcijas cenas neesam mainījuši. Fazer kūku un konditorejas produktu cenu pārskatīšana tiek veikta, mainoties cenām izejvielām, ko izmantojam lielākos apjomos, kā arī mainoties citām izmaksu pozīcijām, piemēram, loģistikas, energoresursu, darbaspēka un citām izmaksām,» Neatkarīgajai atklāj Fazer Bakery Baltic Komunikācijas direktore Baiba Gulbe.

Palmu eļļas uzvaras gājiens

Latvijas pārtikas rūpniecībā augu taukus kā aizstājizejvielu sāka izmantot pagājušā gadsimta beigās. Sākumā pārtikas ražotāji vadījās pēc zinātnieku ieteikumiem, kas rekomendēja pārtikā samazināt neveselīgos dzīvnieku izcelsmes taukus, tos aizstājot ar augu taukiem. Taču drīz vien pārtikas ražotāji aptvēra, ka, augstvērtīgo augu eļļu vietā izmantojot nevērtīgākas un lētākas augu eļļas un taukus, produkcijas pašizmaksu iespējams būtiski samazināt. Tā kā palmu un kokosriekstu eļļa ir lētāka, to pārtikas rūpniecībā izmanto ļoti plaši - cepumos, vafelēs, konfektēs, saldējumā, krējuma, siera un biezpiena izstrādājumos un tamlīdzīgos produktos. Tagad tā ir gandrīz visur. Lai uzlabotu garšu, no augu taukiem gatavoti produkti tiek uzlaboti ar ķīmiskām aromātvielām. Piemēram, veikalos ir nopērkama kartupeļu biezputra ar sviesta garšu, kurai sviests nav pat tuvumā bijis. Treknumu tai dod augu tauki, bet sviesta garšu nodrošina aromatizētāji.