Bērnu tiesību aizstāvība klibo

Tāda, kāda šobrīd ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), neapmierina vairākumu šajā jomā strādājošo. Patlaban tā atgādina dreifējošu kuģi, kas jau četrus mēnešus peld bez kapteiņa un noteikta virziena, tāpēc inspekcija noteikti būtu jāreorganizē, jāstiprina tās kapacitāte un jānosaka skaidras funkcijas.

Iesaka reformēt

Tiesībsargs Juris Jansons publiski nācis klajā ar paziņojumu, ka VBTAI būtu jālikvidē, jāreorganizē vai jāpievieno kādai drošības iestādei. Pamatojums tam - situācija bērnu tiesību aizsardzības jomā tikai pasliktinās, vardarbība bērnunamos pieaug, un to pierādot arī tiesībsarga pētījumi. Labklājības ministrs Jānis Reirs piekrīt tiesībsarga izteikumiem par to, ka bērnu tiesību aizsardzība ir sasāpējusi problēma un nepieciešama būtiska visas šīs sistēmas reorganizācija. Tai būtu jāskar gan Bāriņtiesa, gan VBTAI darbība. «Bērnu tiesību un interešu aizstāvība par spīti tam, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums ir labs, klibo, un tāpēc te vitāli nepieciešamas reformas,» pauž ministrs.

Reāls bērns pazūd

Arī vairākums aptaujāto atzīst, ka problēmas tiešām ir un VBTAI patiesībā neattaisno savu nosaukumu. Iemesls tam - pārāk daudz uzticēto funkciju, ar kurām inspekcija netiek galā. Nosaukumā esošais vārds «inspekcija» maldina sabiedrību, jo iestāde ir visai bezspēcīga un faktiski par bērnu tiesībām nerūpējas, uzskata centra Dardedze konsultāciju daļas vadītāja, valdes locekle Laila Balode. Ir noteikti vajadzīga institūcija, kuras uzmanības centrā ir bērnu tiesības. Šobrīd nav tādas, kurā varētu vērsties par pārkāpumiem šajā jomā. «Pat gadījumos, kad sūdzas par Dardedzi, mums pašiem jāskaidro situācija, nevis to dara BTAI,» norāda L. Balode, piebilstot, ka galu galā viss pārvēršas par dokumentu un vēstuļu plūsmu, kurā pazūd reāls bērns. Par spīti visiem trūkumiem, viņa tomēr nevarot apgalvot, ka viss ir tikai slikti, jo BTAI ir arī labas iestrādnes. Vienīgi jāpanāk, lai inspekcija pagriežas vairāk bērnu virzienā, un jānoņem tai dubultfunkcijas - gan atbildēt par metodiku un kontroli. Iespējams, ka vajadzētu to veidot kā neatkarīgu institūciju, līdzīgi kā tas ir tiesībsargam, nevis tiešās pakļautības iestādi, iesaka L. Balode.

Jāsauc kopā eksperti

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norāda, ka ne jau pirmo reizi tiek runāts par nepieciešamību reorganizēt VBTAI, un atbildīgās institūcijas solījušas jau septembrī piedāvāt modeli, kā tas varētu izskatīties. Šobrīd tālāk par kārtējiem paziņojumiem nav tikts. Vajadzētu tomēr reiz izkustināt šo jautājumu no nulles punkta. Iespējams, ka būtu jāsasauc kopā eksperti un jānolemj par funkcijām, algām, personālu. «Patlaban esam noplicinājuši VBTAI, tās kapacitāte ir nepietiekama, lai būtu par nacionāla līmeņa atbildīgo bērnu tiesību aizsardzības jomā,» domā I. Rudzīte. Tas, ka inspekcijai nav vadītāja jau vairāk nekā četrus mēnešus, ir saprotams, jo reti kurš gribētu riskēt uzņemties vadīt iestādi, no kuras tiek gaidīts tik daudz un uz kuru tiek izdarīts tik liels sabiedrības spiediens.

Gan par, gan pret

Kritiskus vārdus VBTAI adresē arī bērnunama Stikli direktors Guntis Lučins - tā nodarbojoties ar visu ko citu, sākot no audžuģimenēm, bet ne ar saviem tiešajiem uzdevumiem. Veidojot šo iestādi, kaut kas ņemts no ārvalstu paraugiem, bet ne tas, ko vajag. Ārzemēs gadījumos, kad ģimenē ir krīze, tad jau pirmajā stundā vajadzīgās institūcijas ir klāt, ieskaitot inspekciju. Bet šeit tā tikai atrakstās un spēlē futbolu no viena atbildīgā pie cita. «Viss ir salaists galīgi šķērsām. Līdz ar to cīnāmies tikai ar sekām, nevis cēloņiem,» strikts ir G. Lučins.

Savukārt Ģimenes atbalsta centra Saulstari direktors Juris Boķis uzteic VBTAI - līdz šim ar to bijusi laba sadarbība. Iestāde darot savu darbu, regulāri visu pārbauda, atbalsta. Tāpēc viņš esot par to, ka inspekcija ir jāsaglabā, jo tā šajā jomā darbojas jau vairākus gadus. Par tiesībsarga publiskajiem izteikumiem viņš varot sacīt tikai vienu - tikpat labi varot paziņot, ka šī iestāde jāreorganizē un tās vadība jāatlaiž, jo tā vairāk tikai runājot, bet maz ko reāli mainot.