Dievs, svētī Latviju! - viens dziedāt nedrīkst?

Kā būtu pareizi jāskan Latvijas himnai un kā tā būtu jāizpilda – par to diskutēja Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijs. Mūziķiem ir iebildumi pret himnas saīsinājumiem, solistu izpildījumu un valodas un perfektas runas neievērošanu. Bez muzikāliem un valodas jautājumiem viņi akcentē arī nepieciešamība iemācīt bērniem himnu pēc iespējas agrāk, jo šobrīd nereti publiskos pasākumos maz ir to, kas dzied šo valstij tik svarīgo skaņdarbu.

Jāciena un jāgodā

LZA prezidents Ojārs Spārītis, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka zinātnieki bija tie, kas savulaik rosināja daudzas trešās atmodas aktivitātes, likumu izstrādi un arī Latvijas valsts simbolu atgriešanos. Un šobrīd, neilgi pirms valsts svētkiem, pie zinātniekiem vērsās diriģenti, mūzikas eksperti, kuri savā darbā saskaras ar nepilnībām viena no Latvijas simbolu - himnas - izpildījumā, lūdzot palīdzēt tās novērst. Viņš esot pārliecināts, ka ir iespējams atrast veidu, kā nedarīt šim skaņdarbam pāri, bet izpildīt to publiskajos dziedājumos ar cieņu, patosu un vajadzīgo godu, teica O. Spārītis, piebilstot, ka LZA ir tikai mājvieta, nevis šīs diskusijas rosinātāja.

Akadēmiķe Raita Karnīte, kas vadīja šo konsiliju, atzina, ka šis jautājums jau paguvis sabiedrībā sacelt lielu troksni, kas patiesībā neesot bijis mūziķu mērķis. Patiesībā tas esot šāds: izvērtēt Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju! atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.

Četri klupšanas akmeņi

Eksperti esot vērsuši uzmanību uz vairākiem klupšanas akmeņiem: himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, taču nereti tiek izpildīta tikai viena daļa - un tas nav pieļaujams; jālabo ieviestā kļūda himnas otrajā daļā - basiem (balsī un orķestrī) jābūt paaugstinātai ceturtajā pakāpē; nav pieļaujams solista dziedājums, kas bieži vien ir kļūdains un neprofesionāls; ir jāievēro valodas un pareizas, perfektas runas likumības (jānovērš skaņu saplūšana); jānosaka precīzs metronoma laiks.

Gan diriģents Edgars Račevskis, gan Jānis Ērenštreits, kuram dziesmu svētkos būs jādiriģē himna, apliecināja, ka ar tās izpildīšanu nav īsti kārtībā. Abi diriģenti un citi klātesošie norādīja gan uz nepareizi izdziedātiem līdzskaņiem, toņkārtām, kas grūti padodas līdzdziedāšanai, gan citām skaniskām problēmām. Tika uzsvērts, ka neviens negrasās neko aizliegt, taču «uzdevums ir sekmēt dziedāt himnu pareizi un ar pareizo attieksmi».

Jāmāca jau bērnudārzā

Patlaban gan ir atklāts likums par himnu, taču tajā nav iecerēts ietvert jaunas normas, bet gan palielināt sodu par klajas necieņas izrādīšanu pret šo valsts simbolu, skaidroja Saeimas deputāts Ivars Brīvers, piebilstot, ka viņš uzskatot - vārds «klaji» ir jāizņem, jo nepieļaujama ir jebkura necieņa. Attiecībā uz himnas lietošanu - viņš pauda pārliecību, ka «tā nav liekama aiz stikla». Nav nekas peļams, ja to dzied arī tie, kam nav muzikālās dzirdes. Tomēr nebūtu atļaujama tās izpildīšana roka vai kāda cita stila ritmos, kā arī jāaizliedz tās nepilnīga izpildīšana. Arī deputāts Arvīds Platpers piekrita, ka «mājās katrs var izpildīt, kā grib, bet publikā jāievēro gan nošu garumi, gan pareizs teksts». Viņš vērsa uzmanību uz to, ka skolā netiek iemācīts dziedāt, kas noved pie tā, ka augstskolā, dziedot himnu, vairākums labākajā gadījumā plātot muti. Viņam piekrita rakstniece Māra Svīre, mudinot jau bērnudārzā vai 1. klasē iemācīties himnu. Viņa rosināja nākamgad 17. novembrī visām skolās vienlaikus dziedāt Latvijas himnu par godu Latvijas simtgadei.

Izņēmums - sporta pasākumi

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Edgars Severs, kas arī pats ir mācījies mūzikas skolā, atgādināja, ka skolām paredzētajās audzināšanas vadlīnijās jau noteikts, ka Latvijas himnai izglītības iestādē jābūt redzamā vietā un tā jāizpilda 1. septembrī, izlaidumā, skolas jubilejā un citos oficiālos pasākumos. Svarīgi ir atcerēties, ka tam jānotiek svinīgos apstākļos un jāizpilda ir visa, nevis tikai daļa himnas. Tiesa, sporta pasākumos, piemēram, apbalvošanas ceremonijā, ir noteikts laika ierobežojums, tāpēc tiek atskaņota saīsinātā versija.

Konsilija rezultāti tiks apkopoti slēdzienā un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti Zinātnes Vēstnesī.