Pērn valstī pieaudzis darba ņēmēju skaits un īpatsvars ar ļoti zemiem darba ienākumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie administratīvie dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem.
Darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem līdz 50 latiem mēnesī pērn, salīdzinot ar 2008.gadu, pieaudzis no 21 700 līdz 26 500, bet to īpatsvars no 2,5% līdz 3,6%.
Savukārt darba ienākumu grupā no 50 līdz 100 latiem mēnesī darba ņēmēju skaits šajā periodā pieaudzis no 38 900 līdz 45 900, bet īpatsvars no 4,4% līdz 6,2%.
Darba ņēmēju skaita pieaugums zemo ienākumu grupās Centrālās statistikas pārvaldes skatījumā izskaidrojams ar to, ka līdz ar ekonomisko aktivitāšu un darbaspēka pieprasījuma kritumu palielinās darba ņēmēju skaits, kas strādā nepilnu darba laiku, un līdz ar to darba ienākumi samazinās.
Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka darba ņēmēju pieaugumu zemo ienākumu grupās ietekmē arī algu izmaksas "aploksnēs".
Visās pārējās darba ienākumu lieluma grupās saistībā ar darbvietu skaita samazināšanu darba ņēmēju skaits ir sarucis. Visvairāk tas samazinājies mēneša darba ienākumu grupā virs 1000 latiem - par 34,1% (no 80 500 līdz 53 100), bet to īpatsvars - par 1,9 procentpunktiem (no 9,1% līdz 7,2%).
2009.gadā gandrīz katrs trešais jeb 30,8% darba ņēmēju saņēma mēneša darba ienākumus līdz 200 latiem, un, salīdzinot ar 2008.gadu, to īpatsvars ir pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.
Darba ņēmēju īpatsvara pieaugums 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams vēl tikai šādās mēneša darba ienākumu grupās - no 200 līdz 300 latiem - no 15,1% līdz 16,8%, no 300 līdz 400 latiem - no 12% līdz 12,5%, kā arī no 400 līdz 500 latiem - no 10,2% līdz 10,3%.
Pārējās darba ienākumu lieluma grupās 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, darba ņēmēju īpatsvars samazinājies. Visvairāk tas sarucis mēneša darba ienākumu grupā 1000 lati līdz 1500 lati - no 5,7% līdz 4,4%.
Analizējot darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem pa dzimumiem, redzams, ka 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams abu dzimumu darba ņēmēju skaita pieaugums zemo ienākumu grupās (līdz 100 latiem mēnesī). Tomēr vīriešu skaits šajās mēneša ienākumu grupās pieaudzis straujāk nekā sieviešu skaits.
Sieviešu skaits ar darba ienākumiem līdz 50 latiem mēnesī 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 13,5, bet to īpatsvars no 2,4% līdz 3,1%. Tajā pat laikā vīriešu skaits ar mēneša darba ienākumiem līdz 50 latiem ir palielinājies par 30,8% (no 10 800 līdz 14 100), bet to īpatsvars no 2,6% līdz 4,1%.
Mēneša darba ienākumu grupā no 50 līdz 100 latiem sieviešu skaits 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 11,7% (no 21 200 līdz 23 700), bet īpatsvars no 4,6% līdz 5,9%. Savukārt vīriešu skaits ar darba ienākumiem no 50 līdz 100 latiem mēnesī palielinājies par 25,6% (no 17 700 līdz 22 200), bet to īpatsvars no 4,2% līdz 6,5%.
Visās pārējās darba ienākumu lieluma grupās abu dzimumu darba ņēmēju skaits ir sarucis, pie kam vīriešu skaits samazinājies straujāk nekā sieviešu.
Salīdzinot sieviešu un vīriešu skaita sadalījumu pēc mēneša darba ienākumu lieluma valstī kopā, redzams, ka 2009.gadā 30,2% strādājošo sieviešu un 31,4% vīriešu darba ienākumi nepārsniedza 200 latus un, salīdzinot ar 2008.gadu, to īpatsvars ir pieaudzis attiecīgi par 1,5 un 2,3 procentpunktiem.
Abu dzimumu darba ņēmēju īpatsvara pieaugums 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams vēl tikai mēneša darba ienākumu grupā no 200 līdz 400 latiem. Darba ienākumus no 200 līdz 400 latiem mēnesī 2009.gadā saņēma 31,9% (2008.gadā - 29,1%) sieviešu un 26,2% (2008.gadā - 24,9%) vīriešu.
Tajā pat laikā ienākumu grupā no 400 līdz 600 latiem mēnesī sieviešu skaita īpatsvars sarucis no 18,8% līdz 18,2%, bet vīriešu skaita īpatsvars pieaudzis no 17,3% līdz 17,8%.
Pārējās darba ienākumu lieluma grupās 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, abu dzimumu darba ņēmēju īpatsvars samazinājies. Mēneša darba ienākumu grupā virs 600 latiem sieviešu skaita īpatsvars ir sarucis no 23,3% līdz 19,7%, bet vīriešu skaita īpatsvars - no 28,7% līdz 24,7%.
Aplūkojot datus pa vecuma grupām, jāsecina, ka 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, darba ņēmēju skaita pieaugumu darba ienākumu grupā līdz 100 latiem mēnesī lielā mērā noteica tā pieaugums vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem - no 11 200 līdz 15 600 (īpatsvars pieauga no 5,9% līdz 9,6%), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem - no 11 400 līdz 16 100 (īpatsvars pieauga no 5,6% līdz 9%), un vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem - no 12 100 līdz 16 200 (īpatsvars pieauga no 5,7% līdz 8,8%).
Lielākais darba ņēmēju skaita īpatsvars ar darba ienākumiem līdz 100 latiem mēnesī 2009.gadā bija vecuma grupā līdz 19 gadiem - 26%, vecumā 65 gadi un vairāk - 11,9%, kā arī no 20 līdz 24 gadiem - 11,9%.
Darba ienākumu grupā no 100 līdz 200 latiem mēnesī, darba ņēmēju skaita īpatsvars 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies visās vecuma grupās. Lielākais darba ņēmēju skaita īpatsvars šajā ienākumu grupā bija vecumā no 15 līdz 19 gadiem - 33,8%.
Savukārt darba ienākumu grupā no 200 līdz 400 latiem mēnesī lielākais darba ņēmēju īpatsvars 2009.gadā bija vecuma grupā 55 gadi un vairāk - 33,1%, kā arī no 20 līdz 24 gadiem - 30,9%.
Darba ienākumu grupā no 400 līdz 600 latiem mēnesī darba ņēmēju skaita īpatsvars 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis tikai vecuma grupās 55 gadi un vairāk un no 15 līdz 19 gadiem. Lielākais darba ņēmēju skaita īpatsvars ar darba ienākumiem no 400 līdz 600 latiem mēnesī 2009.gadā bija vecuma grupā 20 līdz 24 gadiem - 19,4%, kā arī no 55 līdz 64 gadiem - 19,1%.
Savukārt ar darba ienākumiem virs 600 latiem mēnesī lielākais darba ņēmēju skaita īpatsvars 2009.gadā bija vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem - 27,1%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem - 23,6%, kā arī no 45 līdz 54 gadiem - 21,5%. Kopā vecuma grupās no 25 līdz 54 gadiem īpatsvars 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarucis vidēji par 5 procentpunktiem.