Zaļais koridors: Palielinās pacientu skaits ar agrīni atklātu vēzi
Gada laikā, kopš darbojas zaļais koridors, pieci tūkstoši pacientu saņēmuši izmeklējumus un ārstu konsultācijas saistībā ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu. Valdības vakar apstiprinātās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas kārtībā ļauj cerēt, ka turpmāk savlaicīgu palīdzību saņems daudz lielāks pacientu skaits, jo ir paplašināts saraksts ar tām vēža saslimšanām, pie kurām darbojas zaļais koridors, kā arī uz zaļā koridora ietvaros saņemamo medicīnisko palīdzību varēs nosūtīt ne tikai ģimenes ārsts, bet arī ārsts speciālists.
No pagājušā gada 1. oktobra ieviestā kārtība (zaļais koridors) paredz, ka pacientus, kuriem ir medicīniski pamatotas aizdomas par ļaundabīgu audzēju, savlaicīgākas izmeklēšanas un ārstēšanas uzsākšanai ģimenes ārsti var nosūtīt nepieciešamo izmeklējumu veikšanai un šie izmeklējumi attiecīgai ārstniecības iestādei tiek apmaksāti pēc fakta - virs līgumos ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noteiktā pakalpojumu apjoma jeb kvotas. Tas ļauj saņemt pacientam nepieciešamos izmeklējumus desmit darbadienu laikā no vēršanās ārstniecības iestādē. Gada laikā vairāk nekā 5000 pacientu saņēmuši izmeklējumus un ārsta konsultāciju saistībā ar aizdomām par onkoloģisku slimību tieši šā zaļā koridora ietvaros.
Onkoloģiskā diagnoze netika apstiprināta 27 procentiem izmeklēto pacientu, bet pārējiem bija nepieciešami papildu izmeklējumi vai ārstēšanas uzsākšana. Pašlaik saskaņā ar noteikumiem zaļajā koridorā ir iekļautas 11 vēža lokalizācijas, uz kurām attiecas paātrināta kārtība slimības atklāšanā, - krūts, priekšdziedzera, ādas (izņemot melanomu), resnās un taisnās zarnas, bronhu un plaušu, kuņģa, nieru, urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera, dzemdes ķermeņa, olnīcu.
Salīdzinot vēža stadijas, kādā slimība tikusi diagnosticēta pirms diagnostisko izmeklējumu pieejamības uzlabošanas un pēc tam, provizoriskie dati liecina, ka praktiski visās vēža diagnozēs ir uzlabojumi un palielinās pacientu skaits, kuriem slimība atklāta pirmajā un otrajā stadijā. Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka pozitīvākās izmaiņas vērojamas nieru audzēja, dzemdes ķermeņa un prostatas vēža agrīnākā atklāšanā.
Valdības otrdien apstiprinātie Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Veselības aprūpes un finansēšanas kārtībā paredz zaļā koridora paplašināšanu, līdzdzšinējām 11 vēža lokalizācijām pievienojot: aknu, žultsceļu un žultspūšļa, melanomas, centrālās nervu sistēmas, lūpu, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozes. «Pirmā zaļā koridora darbības gada laikā mēs konstatējām tā sauktās šaurās vietas, kuras nedarbojās, viena no tām ir fakts, ka tikai ģimenes ārsts var pacientu pieteikt zaļajā koridorā, kas ne vienmēr ir pacientam labākā situācija, ātrākā, tāpēc ir veiktas izmaiņas arī šajā jomā,» sacīja ministre. Veselības ministrija ir paplašinājusi ārstu loku, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Turpmāk šādu nosūtījumu varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi un ārstispeciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs - Rīgas Austrumu slimnīcā, Stradiņa slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Piejūras slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tas atvieglos pacienta ceļu līdz izmeklējumu veikšanai un paātrinātu diagnozes noteikšanu.