Kompensējamo zāļu budžetā astoņu miljonu deficīts
Pacientu, kuriem ir tiesības uz valsts kompensētiem medikamentiem, ir vairāk, nekā budžetā zālēm ir atvēlēts finansējums, tāpēc šogad līdz gada beigām kompensējamo zāļu budžetā veidosies deficīts astoņu miljonu eiro apmērā. Visticamāk, Veselības ministrija (VM) lūgs valdībai šo iztrūkumu nosegt ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija.
Laikā, kad tiek apspriests nākamā gada budžeta projekts un sabiedrībai optimistiskā gaisotnē tiek stāstīts, ka veselības nozares budžets pārsniegs miljardu eiro, šāgada budžets raujas uz pusēm, lai nosegtu visus izdevumus, tostarp valsts apmaksātos medikamentus pacientiem ar hroniskām un citām saslimšanām, pie kurām saskaņā ar likumu pienākas valsts pilnībā vai daļēji apmaksāti medikamenti. Kompensējamo zāļu budžetā pretēji izskanējušām bažām, ka nauda paliekot pāri, naudas akūti trūkst, un to apliecina dati. Šāgada sākumā plānotie veselības budžeta līdzekļi kompensējamo zāļu apmaksai bija nedaudz virs 128 miljoniem eiro, tajā skaitā valsts budžeta dotācija 123 miljoni eiro. Papildus gada laikā zāļu kompensācijai piešķīra 9,6 miljonus eiro, pārdalot naudu, ko kā atkāpi no budžeta deficīta atļāvusi Eiropas Komisija (kopumā tie bija 34,4 miljoni eiro, ko drīkst tērēt veselības vajadzībām). Zālēm vēl tika novirzīti pieci miljoni kā pašu ieņēmumu palielinājums un 0,9 miljoni kā šādu ieņēmumu atlikums no 2016. gada. Kopā plānots, ka šā gada beigās kompensējamo zāļu budžets jau būs 143,4 miljoni eiro. Tomēr reālais zāļu patēriņš un zāļu izmaksas, kas jākompensē no budžeta, ir lielāks, un tāpēc līdz gada beigām izveidosies deficīts astoņu miljonu eiro apmērā, kuru nosegt ar pašreiz pieejamiem līdzekļiem nav iespējams. Ir divi varianti, kā rīkoties - samaksāt par šāgada zālēm no nākamā gada finansējuma vai ar papildu naudas piešķīrumu vēl šogad. Visticamāk, VM vērsīsies valdībā ar ziņojumu par situāciju ar kompensējamām zālēm un lūgs šo naudu no neparedzēto gadījumu maka.
Ekrānšāviņš no avīzes
Nacionālā Veselības dienesta dati liecina, ka šis nav pirmais gads, kad gada sākumā kompensējamām zālēm atvēlē mazāk naudas, nekā faktiski nepieciešams. Piemēram, pārskatā par kompensējamo zāļu patēriņu 2016. gadā teikts, ka kompensējamo zāļu un materiālu apmaksai tika izlietoti 144,8 miljoni eiro, kas bija par 16 procentiem vairāk nekā vēl gadu pirms tam. Taču, neraugoties uz šiem 144 miljoniem eiro, nākamajā gadā, tas ir, 2017. gadā, budžetā ieplānoti vien 128 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka Eiropas atļautā atkāpe gan nodrošina gada finansējumu līdzīgu kā 2016. gadā.
Diemžēl arī nākamā gada situācija, vismaz uz papīra, izskatās tāpat. 2018. gada sākumā plānoti nepilni 130 miljoni eiro, taču, gadam vēl nesākoties, plānots saņemt papildus 25,8 miljonus eiro.