NRA skaidro, kā klimata pārmaiņas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju
Ietekmīgi Eiropas vides politiķi un zinātnieki šajās dienās Rīgā pulcējas konferencē Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību. Ierēdnieciskais kalambūrs pasākuma nosaukumā apzīmē pārmaiņas, kas sagaida ikvienu Eiropas un tātad arī Latvijas tautsaimniecības nozari. Ikvienu iedzīvotāju.
Revolūcijas formālais iegansts ir globālā sasilšana. Planētu Zeme cikliski piemeklē atdzišanas un uzsilšanas periodi. Statistika apstiprina, ka šobrīd vidējā gaisa temperatūra kāpj. Taču drīzāk ticības nekā zinātnes jautājums ir, vai cilvēce spēj nozīmīgi ietekmēt klimatu. Apvienoto Nāciju Ogranizācija uzskata, ka spēj, un nolēmusi «pasaules vidējās temperatūras pieaugumu saglabāt būtiski mazāku par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni». Šis ir tā dēvētais Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā. Pamatojoties uz to, dalībvalstis pašlaik ražo tālāk jau citus dokumentus, kas regulēs pilsoņu dzīvi ikvienā tautsaimniecības jomā.
Ekrānšāviņš no avīzes
Eiropas Savienības mērķis ir no 2050. gada «dzīvot saskaņā ar planētas ekoloģiskajiem limitiem». CO2 izmešu apjoms jāsamazina no 80 līdz 95%, kopējais enerģijas patēriņš par 32%, bet atjaunojamās enerģijas apjomam jāsasniedz 75%. Konferencē šos skaitļus ieskicēja Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruninks. Kā mērķus sasniegt, skaidrības nav. Taču kā atzina Briseles ierēdnis: «Sliktas ziņas sagaida tos, kuri domā, ka jau ir gana daudz samazinājuši. Būs nepieciešamas vēl jaunas politikas un pasākumi!» Un maksās tie ļoti dārgi. Organizācijas OECD pārstāvis Saimons Bukle minēja, ka klimata mērķu īstenošanai līdz 2030. gadam būs nepieciešami 6,3 triljoni dolāru. Un maksāt neizbēgami nāksies arī Latvijas iedzīvotājiem. Piemēram, jaunu nodokļu veidā. Šis bija viens no augsto viesu pārmetumiem Baltijas valstīm, ka pārāk maz CO2 un citu gāzu izmešu tiek aplikts ar nodokļiem. Zemniekam par govs purkšķēšanu pagaidām nav jāmaksā, taču agri vai vēlu nonāks arī līdz tam. Lauksaimnieki allaž apelējuši, ka viņi ir īpaša nozare, ko nedrīkst iekļaut klimata mērķu sasniegšanā. Taču vairāki konferences dalībnieki uzsvēra, ka visām nozarēm nāksies uzņemties savu daļu atbildības par globālo sasilšanu. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis atzina, ka Latvijai reālākais CO2 izmešu samazinājums iespējams transporta nozarē un lauksaimniecībā. Jāizmanto un jārada pēc iespējas mazāk slāpekļa. Te jāatgādina, ka lauksaimniecība ir dāsni subsidēta nozare un klimata iniciatīvas diezin vai varētu būtiski mazināt lielo lauksaimnieku peļņu. Galu galā tas ir viens no galvenajiem ES pastāvēšanas mērķiem - padarīt turīgus tieši lauksaimniekus. Taču klimata politiķu pievēršanās transporta sektoram draud ar zaudējumiem arī citām iedzīvotāju grupām. Lai te samazinātu izmešus, vai nu jābrauc mazāk, vai arī jāpāriet no fosilās degvielas uz kādu citu. Latvijas valsts ir atteikusies no agrākajiem plāniem līdzfinansēt elektroauto iegādi, un vienīgais paņēmiens piespiest iedzīvotājus tos pirkt ir uzlikt parastajai degvielai un parastiem motoriem vēl lielākus nodokļus. Burkāna vietā pātaga. Par tādu risinājumu runāja arī Igaunijas valdības pārstāvis Melis Munts, vienlaikus atzīstot, ka jārēķinās ar ekonomiskām sekām.
Konferencē Rīgā pulcējās galvenokārt oglekļa politikas ticīgie ļaudis, taču ieradās arī pa kādam racionāli domājošam - pavērot, kādas sekas izraisīs šis klimata aprūpes fanātisms. Ekspremjers Indulis Emsis atnācis lielo pilsētu un Latvijas zemniecības uzdevumā. Viņa novērojums:
«Lai cik zaļi mērķi tiktu noteikti, valstis tajos mēģina iekļaut savu politiku. Šī nav tikai zaļā spēle. Tās pamatā ir starptautiskā ekonomiskā konkurence.» Ne velti Vācija tik labprāt atbalsta klimatam draudzīgu politiku, jo citas valstis ir spiestas pirkt Vācijā radītās zaļās tehnoloģijas. Tātad arī Latvijai klimata politikā esot jāmeklē sava iespēju niša. Piemēram, koka mājas, kuras uzceļot, CO2 tiek droši noglabāts. I klimata mīļotāji būs apmierināti, i tautsaimniecība ieguvēja.