Deputāti un ministri varēs dzīvot vēl lielākā labklājībā

Ministriem, kuri jau šobrīd algā saņem vairākus tūkstošus eiro mēnesī, nākamgad paredzams 200 eiro algas pielikums. Minimālās algas saņēmēji tajā pašā laikā var cerēt uz 50 eiro lielāku atalgojumu.

Valsts amatpersonas pēdējo gadu laikā ir saņēmušas visai ievērojamu algu pielikumu, un arī nākamais gads nebūs izņēmums.

Neatkarīgās aprēķini liecina, ka četru gadu laikā ministru alga būs pieaugusi no 2612 eiro mēnesī 2015. gadā līdz 4020 eiro nākamgad, tas ir, par 45 procentiem.

Šā gada septembrī vislabāk atalgotais ministrs valstī bija finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura algā saņēma 3127 eiro, bet vislabāk atalgotais tautas kalps - Gunārs Kūtris - saņemot 2953 eiro.

Saeimas deputātu un amatpersonu atalgojumu nosaka atkarībā no aizpagājušā gada vidējās algas valstī, piemērojot katram amatam attiecīgu koeficientu (piemēram, premjerministram tas ir 4,93; ministriem - 4,68; valsts kontrolierim un tiesībsargam - 4,05; Saeimas deputātiem - 3,2). Tātad amatpersonu 2018. gada algas aprēķinam tiks izmantoti 2016. gada dati par vidējo algu valstī.

Ekrānšāviņš no avīzes

Kāpjot vidējam atalgojuma līmenim valstī, palielinās arī šo amatpersonu ienākumi. 2016. gadā vidējā alga Latvijā bija 859 eiro, tas ir, par 5% augstāka nekā 2015. gadā. Līdz ar to nākamgad premjera atalgojums nākamgad pieaugs par 202 eiro, ministru - par 192 eiro mēnesī uz papīra.

Arī Saeimas deputāti nākamgad saņems par 131 eiro lielāku pamatalgu nekā šogad un par 300 eiro lielāku nekā pērn. Tāpat dāsnāks atalgojums gaida Saeimas priekšsēdētāju un tā biedru, Saeimas sekretāru un tā biedru, Saeimas frakciju un komisiju priekšsēdētājus un to biedrus, Saeimas komisiju sekretārus, Saeimas apakškomisiju priekšsēdētājus un citas Saeimas amatpersonas. Deputāti, kuri pilda vairākus amatus, atalgojuma pieaugumu izjutīs vēl būtiskāk. Piemēram, deputātam, kurš pilda gan frakcijas priekšsēdētāja, gan komisijas priekšsēdētāja amatu, nākamgad alga uz papīra sasniegtu 5137 eiro.

Tāpat amatpersonas iegūs no jaunās nodokļu reformas, kas ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā piemēros 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet ienākumiem virs 55 00 eiro gadā - 31,4% (pašlaik 23%), Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 35,09% pašreizējo 34,09% vietā, maksimālais neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošām personām - 200 eiro. Algas pielikuma un nodokļa izmaiņu rezultātā ministri uz rokas nākamgad saņems par aptuveni 140 eiro vairāk nekā šogad, ierindas deputāti - par aptuveni 106 eiro vairāk. Salīdzināšanai - minimālas algas saņēmēji, kuriem arī jaunais gads sola lielāku algu, uz rokas papildus iegūs aptuveni vien 58 eiro mēnesī.

Valsts amatpersonām ļoti iepriecinoši dati ir arī par šā gada vidējās algas izmaiņām. Centrālās statistiskas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada jūnijā vidēja alga Latvijā bija par 9% augstāka nekā 2016. gadā. Ja līdz gada beigām algu kāpums neapstāsies, un pagaidām nav tādu bažu, tad nākamgad amatpersonas gaida vēl lielāks algu pieaugums. Vidējās algas straujais kāpums nodrošina, ka ministru atalgojums 2019. gadā varētu sasniegt 4240 eiro mēnesī, kas būtu par aptuveni 400 eiro vairāk nekā šogad, savukārt deputātu algas tuvotos 2900 eiro mēnesī, kas būtu par aptuveni 280 eiro lielāka alga nekā šogad.

To, ka arī paši Saeimas deputāti cer uz lielākām algām, liecina arī parlamenta budžeta pieprasījums 2018. gadam. Nākamgad Saeima plāno deputātu un darbinieku atlīdzībām tērēt 17,15 miljonus eiro, kas ir teju par miljonu eiro vairāk nekā šogad, kad atlīdzībām paredzēti 16,27 miljoni eiro.

Budžeta pieprasījums paredz, ka 2019. gadā atlīdzībām būs nepieciešami 16,98 miljoni eiro, bet 2020. gadā - 17,27 miljoni eiro.