Rīgas cirka bijusī direktore piedalījusies Luhanskas festivāla žūrijā

© Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Rīgas cirka bijusī direktore Lolita Lipinska promaskavisko teroristu kontrolētajā Luhanskā, Ukrainas austrumos, nedēļas nogalē strādājusi cirka festivāla žūrijā, vēsta vietējie mediji.

Latvijas Cirka mākslinieku asociācijas dibinātāja, Starptautiskā bērnu un jaunatnes cirka festivāla "Brīnumu pilna pasaule" pārstāve Lipinska bijusi viena no "starptautiskajiem ekspertiem", kas vērtējuši 28. un 29.oktobrī Luhanskā notikušā festivāla "Cirka nākotne" konkursantus, vēsta Luhanskas Informācijas centrs.

"Es šim festivālam ļoti ticu, ticu visam kolektīvam, kas šo festivālu rīko jau 15.reizi. Tas ir skaits, kvalitāte, un tas ir ļoti krāsaini, tas ir tāds skats, kas atstāj iespaidu," Lipinskas teikto citē Luhanskas izdevums "Naša gazeta".

Vairākiem festivālā pārstāvēto valstu kultūras iestāžu vadītājiem pasniegti teroristu pasludinātās "Luhanskas tautas republikas" līdera Igora Plotņicka pateicības un goda raksti, diplomi, vēsta Luhanskas Informācijas centrs.

Festivāla rīkotāji vēl septembrī ziņoja, ka tajā piedalīsies arī Latvijas jaunie mākslinieki - 22 gadus vecā žongliere Darja Makarova no Rīgas, kā arī akrobāti ekscentriķi no Salaspils - 13 gadus vecais Aleksandrs Škoda un desmit gadus vecais Maksims Sirmais.

Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Tiesa gan, vēlāk viņu vārdi no dalībnieku saraksta festivāla tīmekļa vietnē pazuda.

Kā svētdien vēsta Luhanskas Informācijas centrs, festivālā piedalījušies 80 mākslinieki no Luhanskas un Doņeckas teroristu "republikām", Krievijas, Šveices, Itālijas, Baltkrievijas un Kirgizstānas.

Kā redzams mediju fotogrāfijās un telekanālu reportāžās, festivāla ceremonijās plakāts ar Latvijas vārdu un lielā ģerboņa attēlu nests līdzās plakātiem ar vairāku citu valstu, kā arī Donbasa teroristu "republiku" nosaukumiem un ģērboņiem.

Latvijas Ārlietu ministrija septembra beigās aicināja Latvijas valstspiederīgos māksliniekus nepiedalīties bērnu un jauniešu cirka festivālā promaskavisko teroristu kontrolētajā Donbasa daļā.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais