Līdaka: "Politiķi vēlas kontrolēt radio un TV"

Apvienības Vienotība un Tautas partijas deputāti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien atbalstīja ieceri dot tiesības Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) apturēt radio vai televīzijas darbību uz septiņām dienām, ja konstatēti priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumi.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka uzsver, ka tā nav dekoratīva, bet reāla norma. "Tā ir uzkrītoša politiķu vēlme regulēt elektronisko mediju darbību pirmsvēlēšanu laikā. Kā demokrātiskā valstī bez tiesas sprieduma var apturēt mediju darbību? Tas ir pret visiem valstiskuma un demokrātijas principiem," ir pārliecināta G. Līdaka.

Jautājums, cik reāli būtu uz septiņām dienām apturēt, piemēram, Latvijas Radio (LR) vai Latvijas Televīzijas darbību, paliek neatbildēts. "Gribētu redzēt, kā uz nedēļu aizslēdz sabiedriskās raidorganizācijas vai komercradio. Domāju, ka tā ir vai nu vēlme uztaisīt priekšvēlēšanu šovu, vai arī paniskas bailes, ka politiķi nevarēs izkontrolēt mediju saturu. Kas notiks, ja NRTP trīs cilvēki pieņems lēmumu par medija slēgšanu, taču tiesas lēmums būs raidorganizācijai labvēlīgs? Un kas par to atbildēs? Tā ir vēlme manipulēt un kontrolēt mediju saturu, nekas vairāk," piebilst LRA izpilddirektore.

LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts atzīst, ka nav iedziļinājies šī jautājuma niansēs, taču, vispārināti spriežot, uzskata, ka NRTP ir jābūt svirām, lai kontrolētu aģitāciju. "Pretējā gadījumā NRTP nespēja pieņemt operatīvus lēmumus priekšvēlēšanu laikā ir anekdotiska. Ir pieredze, uz dažām dienām apstādinot komercraidorganizācijas darbību," uzsver LR vadītājs.

Līdz šim vienīgais gadījums, kad NRTP ir izmantojusi iespēju priekšvēlēšanu laikā, konstatējot aģitācijas likuma pārkāpumus, apturēt raidorganizāciju darbību, bija pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2005. gada martā. Toreiz uz trim dienām NRTP apturēja Radio PIK skanēšanu.

Arī Dz. Kolāts ir pārliecināts, ka šāda kārtība nav demokrātiska, jo "priekšvēlēšanu trakumā demokrātiskas metodes nestrādā". Līdzīgi G. Līdakas paustajam arī Dz. Kolāts norāda, ka NRTP kopumā ir jāuzņemas liela atbildība. "Nepārprotami tam jābūt argumentētam lēmumam, un tad jau droši vien var izslēgt gan mazu, gan pietiekami lielu mediju. Taču tādā gadījumā ir jāredz mehānisms, kā to izdarīt. To var izdarīt fiziski tas cilvēks, kas tur roku uz elektrības slēdža, tāpēc jāparedz administratīvā atbildība par atteikšanos izpildīt šo lēmumu," piebilst Dz. Kolāts.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais