Lielās pilsētas vēlas budžeta ilgtermiņa plānošanu

Kamēr Rīgas budžetā ieņēmumu daļa sākusi lēnām palielināties, Latvijas lielāko pilsētu pārstāvji, tiekoties ar Valsts prezidentu, norādījuši uz daudzām būtiskām problēmām, kuras traucē sākt plānot nākamā gada budžetu.

Tikšanās laikā pārrunātas problēmas, ko rada gan kavēšanās ar 2011. gada budžeta izstrādi, gan Pasaules bankas rekomendācijas, kā arī neskaidrā situācija nodokļu politikā. Tika diskutēts arī par problēmām saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli, kur šobrīd ir lielas neskaidrības tā administrēšanā. Diemžēl nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības tiek rēķinātas pēc iepriekšējo gadu tirgus situācijas.

"Lielajām pilsētām ir daudz neatrisinātu jautājumu sociālajā, izglītības un veselības jomā. Lielu reformu laikā, kad strauji un neprognozējami mainās situācija, ir svarīgi skaidri un savlaicīgi definēt visus noteikumus. Mēs esam gatavi sadarboties ar valdību gan nodokļu politikas izstrādē, gan citu izmaiņu ieviešanā," norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidents Andris Rāviņš.

Problēmu ir daudz

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) sacīja, ka Rīgai ir būtiski noskaidrot gan nodokļu ieņēmumu prognozi, gan nodokļu paketi, lai varētu izprast, kā tiks administrēti nodokļi. "Mēs tagad varam rakstīt rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli tikai septembrī, bet cilvēki nav gatavi krāt naudu un tad nomaksāt nodokli," viņš norādīja uz nepilnībām. S. Dolgopolovs ierosināja, ka skaidrībai šajos jautājumos vajadzētu būt ne tikai uz budžeta plānošanas periodu, bet vismaz uz diviem trim gadiem, lai pašvaldība varētu meklēt izdevīgākos naudas un citu resursu optimizācijas variantus. "Tagad dzīvojam no rokas mutē," situāciju raksturoja pieredzējušais politiķis.

Pašvaldību vadītāju un Valsts prezidenta Valda Zatlera neizpratni izraisīja Izglītības un zinātnes ministrijas nekonsekvence, mētājoties ar ideju par sešgadnieku apmācību, jo rezultātā tā būs saistīta ar pašvaldību finansējumu skolām, kurš jāplāno. Izlemjot par arodskolu turpmāko piederību, būtiski saprast, ka vispirms jāizpēta tirgus ekonomika, un atkal jau nepieciešama ilgtermiņa plānošana. "Kur viena maza pašvaldība liks arodskolas sagatavotos speciālistus? Te septiņas reizes jāmēra, pirms griezt," brīdina S. Dolgopolovs. Līdzīgas problēmas lielo pilsētu vadītāji attiecina arī uz slimnīcu funkciju un finansējuma pārdali starp valsti un vietējām domēm.

Rīgai klājas labāk

LLPA informēja, ka pagaidām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi nepildās par 8 procentiem. Rīgas situācija uz šī fona ir cerīgāka, jo salīdzinājumā ar gada sākumu pilsētas budžeta ieņēmumi sākuši pildīties labāk, sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Tas ļauj cerēt, ka pašvaldības budžeta deficīts gada beigās būs mazāks par plānoto – 32,4 miljoniem latu jeb 7,9 procentiem no budžeta ieņēmumiem. Valsts budžetā šis rādītājs esot 14,8 procenti no budžeta ieņēmumiem, tātad Rīgai tas joprojām ir ievērojami zemāks. Pilsētas budžeta deficīts ir apmēram 0,5 procenti pret iekšzemes kopproduktu Rīgas pilsētas teritorijā, bet valstī šis rādītājs esot 4,7 procenti. Tomēr Rīgas domē piesardzīgi secina, ka pagaidām vēl ir grūti spriest par pašvaldības ieņēmumu pieauguma tendences noturību.

Vakar pieņemtajos Rīgas budžeta grozījumos tika palielināti izdevumi drošības, izglītības un sociālajai jomai. Piemēram, 2,3 miljoni latu papildus piešķirti skolu, bērnudārzu, sociālo iestāžu remontdarbiem, viens miljons – piebraucamo ceļu remontam un uzturēšanai pie skolām un pirmsskolas iestādēm. Jaunu sabiedrisko tualešu projektēšanai un uzstādīšanai piešķīra 711 000 latu.