Uz Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi trešdien ieradīsies arī premjers Valdis Dombrovskis. Varbūt viņš varēs pamācīt pašvaldības, kā šoziem sasildīt apkures parādniekus, un tādu Latvijā varētu būt ļoti daudz.
Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis stāsta, ka krīzes reformu gūzmā vēl pieprasīt informāciju par Latvijas pašvaldībās sagaidāmajām apkures problēmām bijis vienkārši neērti. Aptuvens priekšstats radīsies vien septembra beigās, taču jau tagad skaidrs, ka bažām ir pamats un risinājumi jāmeklē nekavējoties. Pašvaldību priekšstāvis piedāvā šādu formulu: "Kam ir nauda, lai maksā. Kas nevar samaksāt, tam jāpalīdz. Bet no ļaunprātīgajiem nemaksātājiem jāpiedzen." Viņaprāt, pozitīvi, ka valdība sociālajiem pabalstiem rezervējusi papildu līdzekļus, taču novados arī strauji palielinās pretendentu skaits uz šo naudu.
Paša A. Jaunsleiņa pārstāvētajā Ventspils novadā vislielākās problēmas ir Ugāles pagastā. Kādreiz drenu cauruļu rūpnīcas ievesto migrantu izmitināšanai celtais daudzdzīvokļu namu rajons BAMS vienu ziemu bez centrālapkures jau pārdzīvojis – deviņdesmito gadu beigās. Par to liecina godmaņkrāsniņu dūmeņi, kas joprojām ēku fasādēs redzami kuplā skaitā. Tukšums pašvaldības uzņēmuma Ugāles nami kasē liecina, ka apšaubāmās apkures uzpariktes var nākties atkal iesildīt. Uz 1. septembri statistika ir tāda, ka no 508 ģimenēm 270 ir ilgstoši parādā komunālos maksājumus. Parāds kopā ar soda procentiem sasniedzis teju 34 tūkstošus. Tagad pašvaldība nožēlo, ka apkures nodrošināšanu savulaik uzticējusi kādam dienvidslāvam piederošai privātai kompānijai, turklāt ar izcili dāsnu līgumu. Par naudas iekasēšanu no iedzīvotājiem atbild pašvaldība, nevis pats siltumuzņēmums. Pārrunas ar svešzemju kurinātāju par parāda procentu samazināšanu novadam nevedas, arī iedzīvotāji savas parādsaistības un iespējamās sekas vēl neapzinās. Priekšzīmīgi maksājumus veic galvenokārt pensionāri. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks piebilst, ka arī citviet ar apkures sezonas savlaicīgu sākšanu (atkarībā no vidējās gaisa temperatūras tā sākas aptuveni oktobra vidū) var nākties pagaidīt. Piemēram, Piltenē pie katlumājas nav ne saujas šķeldas, bet pārvaldes budžetā – ne santīma tās iepirkšanai. Novads apkures sezonas sākšanai mēģinās ņemt īstermiņa kredītu. Jautājums, vai kāds šādam nolūkam būs ar mieru aizdot.
A. Jaunsleinis tomēr prognozē, ka atteikšanās no centrālapkures nenotiks masveidīgi un visā Latvijā. Iespējams, šur tur situāciju atvieglos sarūkošie gāzes tarifi. Tātad patlaban valstij un pašvaldībām vairāk jārūpējas par finansiāliem atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem, nevis veco godmaņkrāsniņu skursteņu tīrīšanu un jaunu ierīkošanu.