Valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" finanšu situācija un izteiktās prognozes par gaidāmajiem zaudējumiem tikai apstiprina viedokli, ka šis uzņēmums ir jālikvidē, šādi novēršot gan negodīgu konkurenci, gan ietaupot valsts budžeta un darba devēju naudu.
Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle, uzsverot, ka "Latvijas Vēstnesis" ir tālu no efektīvas saimniekošanas modeļa un jautājums par pašizmaksu tiek ignorēts.
Egle norāda, ka situācija ar "Latvijas Vēstnesi" ir absurda, jo "tā vietā, lai uzšūtu jaunu, ekonomikai un sezonai atbilstošu uzvalku, notiek veca kažoka lāpīšana, kur katrs nākamais ielāps ir dārgāks par iepriekšējo".
"Turklāt "Latvijas Vēstneša" pastāvēšana ir pretrunā ar galvenajiem strukturālo reformu mērķiem - samazināt uzblīdušo valsts pārvaldi, padarīt to ātrāku, lētāku, efektīvāku, novērst funkciju dublēšanos, valstij neraksturīgas funkcijas nodot privātajam sektoram. Mēs uzskatām, ka būtu jāveic Valsts kontroles pārbaude "Latvijas Vēstnesī" par līdzekļu izlietošanas atbilstību valsts interesēm," akcentē Egle.
LDDK ģenerāldirektore uzskata, ka oficiālās publikācijas ir valsts funkcija, ko jāfinansē no valsts budžeta, kā arī maksājumi par sludinājumiem jāieskaita valsts budžetā, nevis priviliģētas SIA kontā.
"Ja valsts uzskata par savu pienākumu nodrošināt sabiedrībai konsolidētu tiesību aktu pieejamību bez papildu maksas, tad jāizvēlas kvalitatīvākais un izmaksu efektīvākais tiesību aktu konsolidēto versiju piegādātājs, paredzot šī pakalpojuma nodrošināšanai valsts budžeta finansējumu. "Latvijas Vēstnesis" ar uzblīdušo štatu, neskaidrām funkcijām, šķērssubsīdijām un prognozētajiem zaudējumiem tāds nav," uzsver Egle.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" pārstāve Ilze Apine, no "Latvijas Vēstneša" ieņēmumiem tiek finansēta likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Satversmes tiesas un ministriju pieņemto aktu publicēšana (izsludināšana) un tiesību aktu sistematizēšana.
"LDDK iebildumu dēļ ilgstoši tika kavēts lēmums par oficiālas e-publikācijas ieviešanu Latvijā, un oficiālās informācijas izsludināšana aizvien notiek papīra formātā, kura ražošana arī prasa līdzekļus," norāda Apine.
Tāpat viņa uzsver, lai turpmākos pāris gadus nodrošinātu valsts funkcijas īstenošanu un veiksmīgi ieviestu valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcijā paredzētās reformas saistībā ar maksas samazināšanu par oficiālajām publikācijām un sludinājumiem/paziņojumiem, 2009.gada peļņas lielākā daļa - 536 958 latu - tiek atstāta "Latvijas Vēstneša" rīcībā. Priekšnoteikums esot nodrošināt valsts funkciju un, ieviešot oficiālu e-publikāciju, tuvākajā nākotnē samazināt sludinājumu izmaksas.
"Koncepcijā noteikts, ka oficiālā publikācija ir valsts funkcija, ko nākotnē jāfinansē no valsts budžeta, bet šobrīd valsts finansējums šīs funkcijas veikšanai nav paredzēts. Pašreizējos apstākļos tam nav līdzekļu. Jautājumu par finansējuma piešķiršanu plānots pārskatīt pēc diviem gadiem, kā tā to paredz koncepcija. Līdz tam valsts "Latvijas Vēstnesim" jānodrošina valsts funkcijas īstenošana par ieņēmumiem, kuri iepriekšminēto iemeslu dēļ būtiski samazināsies, turklāt arī jāveic reformas saistībā ar plānoto oficiālo e-publikācijas ieviešanu," teica Apine.
Tāpat Apine norāda, ka Egles viedoklis par to, ka valstij būtu jāizvēlas cits tiesību aktu konsolidēto versiju piegādātājs, paredzot šī pakalpojuma nodrošināšanai valsts budžeta finansējumu, iespējams, atklāti lobē LDDK biedra SIA "Lietišķās informācijas dienests" vēlmi balstīt savu biznesu, veicot valsts funkcijas par valsts budžeta līdzekļiem.
""Latvijas Vēstnesis" jau iepriekš paudis aizdomas, ka strukturālo reformu aizsegā kāds grib faktiski privatizēt valsts pamatfunkciju un, apzinoties vai neapzinoties nodarījuma smagās sekas, sabiedrībai gūt no tās antikonstitucionālu peļņu. Tiesības nav luksuss, ko var atļauties turīgā sabiedrības daļa, tām ir jābūt pieejamām visiem sabiedrības locekļiem bez izņēmumiem. Cenšoties pārņemt normatīvo aktu sistematizēšanu vai konsolidēšanu privātās rokās, uzņēmēji vēlas privatizēt klasisku valsts funkciju un savās interesēs tirgot informāciju, kura valstij visiem jānodrošina bez maksas," tā Apine.
Kā ziņots, valdībā pieņemtais rīkojums paredz, ka valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" valstij dividendēs par 2009.gadu izmaksās peļņas daļu 12 830 latu apmērā.
Kā teikts rīkojuma anotācijā, pērn kopumā "Latvijas Vēstneša" peļņa bijusi 549 788 lati.
Savukārt šogad "Latvijas Vēstnesim" prognozējami zaudējumi aptuveni 89 000 latu apmērā, bet 2011. un 2012.gadā - 338 000 latu zaudējumi ik gadu, teikts valdībā pieņemtā rīkojuma anotācijā.
"Latvijas Vēstneša" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja, ka uzņēmuma peļņas lielāko daļu - 47% - veidoja izsoļu publikācijas, kas zvērinātajiem tiesu izpildītājiem obligāti jāpublicē Latvijas oficiālajā laikrakstā.
"Tas nav stāsts par to, ka "Latvijas Vēstnesis" kaut kādā veidā "reketētu" komersantus, jo uzņēmēju tiešie maksājumi par sludinājumiem veidoja 23% ieņēmumu. Pārējos "Latvijas Vēstneša" ieņēmumus veido dažādi citi sludinājumi un paziņojumi," sacīja Ābele.
"Latvijas Vēstneša" valdes priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka pērn uzņēmums ievērojami samazinājis izdevumus, piemēram, samazināts algu fonds par 16%, īres naudas un veikti citi taupības pasākumi. Arī optimizācijas pasākumu rezultātā radusies pietiekami lielā peļņa.
Savukārt prognozes par "Latvijas Vēstneša" zaudējumiem veidotas saistībā ar grozījumiem Komerclikumā, jo izmaiņas normatīvajos aktos paredz samazināt sludinājumu skaitu, no kā "Latvijas Vēstnesim" rodas ieņēmumi.
"Pirmkārt, tās ir izmaiņas, kas attiecas uz mikrosabiedrībām - turpmāk sludinājumi par mikrosabiedrību dibināšanu "Latvijas Vēstnesī" jāpublicē par pašizmaksu. Otrkārt, nevarēsim vairs iekasēt to ieņēmumu daļu, ko iepriekš veidoja sludinājumi par pamatkapitāla palielināšanu - mikrosabiedrības atbrīvotas no šādas oficiālās publikācijas maksas. Treškārt, ir grozījumi, kas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību atceļ valdes locekļu trīs gadu termiņu, arī tas samazina ieņēmumus, jo šīs izmaiņas bija jāpublicē "Latvijas Vēstnesī"," skaidroja Ābele.
Ābele arī norādīja, ka joprojām nav atrisināts jautājums par valsts dotāciju par normatīvo aktu izsludināšanu.