Pedagogu algu pieauguma grafiku skatīs pēc divām nedēļām

Pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks Ministru kabinetā tiks skatīts pēc divām nedēļām, lēmusi Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.

Paredzēts, ka jautājums par grafiku valdības darbakārtībā varētu būt 14.novembrī.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka, nākot uz padomes sēdi, viņa bija gatava plašākām diskusijām, ņemot vērā ieilgušo grafika virzību līdz izskatīšanai valdībā.

Iepriekš ziņots, ka pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku kontekstā ar skolu tīkla reformu Ministru kabinets varētu skatīt oktobra vidū. Saistībā ar pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim īpaši izveidota darba grupa līdz šim bija vienojusies, ka prioritāte ir zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana visu jomu pedagogiem. Darba grupā tipa izdiskutētas profesionālo arodorganizāciju prasības grafika izstrādei saistībā ar citiem kritērijiem, kas ietekmē pedagogu darba samaksu - darba slodze, pedagogu darba kvalitātes pakāpju piemaksas, finansējuma apjoms izglītības iestāžu administrācijai.

Patlaban Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pieņemt zināšanai pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku līdz 2022.gada 31.decembrim, ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju, nesamazinot izglītības jomas finansējuma procentuālo apjomu no valsts budžeta.

REUTERS/ SCANPIX

Grafiks paredz, ka 2018.gada 1.septembrī minimālā darba algas likme vispārējās, pirmsskolas, profesionālās, interešu izglītības pedagogiem būs 710 eiro, kas ir par 30 eiro vairāk nekā patlaban. Pēc gada minimālā summa par likmi būtu 750 eiro, 2020.gadā - 790 eiro, 2021.gadā - 830 eiro, 2022.gadā sasniedzot 900 eiro par likmi.

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku veido divi soļi. Pirmais paredz zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu visu jomu pedagogiem, nemainot darba slodzi, kas atbilst mēneša darba algas likmei, un citus kritērijus, kas ietekmē pedagogu darba samaksu. Savukārt otrais solis ir pedagogu darba samaksu ietekmējošie kritēriji, kas iekļauti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā un veido darbību kopumu, kas veicams pēc pirmā soļa sākšanas.

Izglītības un zinātnes ministrija veikusi aprēķinus nepieciešamajam valsts finansējuma palielinājumam prioritāri zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai visu jomu pedagogiem minētajam laika periodam. 2018.gada četriem mēnešiem vispārējai izglītībai papildus būtu nepieciešami 6,810 miljoni eiro, savukārt 2022.gadā summa pieaugtu jau līdz 103,639 miljoniem eiro.

Augstākajā izglītībā nodarbinātiem pedagogiem 2018.gadā paredzēts minimālo algu par likmi, piemēram, asistentam noteikt 576,98 eiro apmērā, bet profesoram - 1411,76 eiro apmērā. Savukārt perioda noslēgumā, 2022.gada janvārī, asistenti varētu saņemt 717 eiro par likmi, bet profesori - 1754,14 eiro par likmi. Minimālās likmes palielināšanai koledžās un augstskolās 2018.gadā būtu nepieciešami 3,670 miljoni eiro, savukārt 2022.gadā - papildu 14,335 miljoni eiro.

Darba grupā izskatīti iespējamie pasākumi finansējuma avotu ieguvei. Vispārējā izglītībā iespējamie risinājumi saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu - pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika īstenošanai primāri tiktu virzīti līdzekļi, kas tiktu ietaupīti, samazinoties izglītojamo skaitam, pašvaldībās veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, kā arī samazinoties pedagoģisko likmju skaitam saistībā ar izglītības satura reformu. Savukārt augstākajā izglītībā daļu papildu nepieciešamā finansējuma iespējams nodrošināt no iekšējo struktūru sakārtošanas.