Čakša: Sagatavoti priekšnoteikumi "zaļā koridora" paplašināšanai
Veselības ministrija (VM) šobrīd sadarbībā ar onkoloģijas jomas speciālistiem sagatavojusi priekšnoteikumus audzēju primārās diagnostikas sistēmas jeb tā sauktā "zaļā koridora" paplašināšanai, par veselības ministres Andas Čakšas pausto informēja ministrijā.
Čakša norādīja, ka no novembra līdzšinējās 11 izplatītākās vēža lokalizācijas, uz kurām attiecināta ātrāka iespēja saņemt nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus un sākt ārstēšanu, tiek papildinātas ar aizkuņģa dziedzera, aknas, žultsceļu un žultspūšļa, ādas, centrālās nervu sistēmas, lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozēm.
Ministre uzsvēra, ka tāpat paplašināts ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Turpmāk šādu nosūtījumu varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi savas kompetences ietvaros un ārsti-speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Piejūras slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tādējādi tiks atvieglots pacienta "ceļš" līdz izmeklējumu veikšanai un paātrināta diagnozes noteikšana, uzskata Čakša.
Viņa arī sacīja, ka kopīgi ar speciālistiem ir sagatavots arī ceļvedis ārstiem ļaundabīgo audzēju primārajai diagnostikai un pacientu nosūtīšanai uz "zaļo koridoru". "Tas būs nozīmīgs palīgs ārstu ikdienas darbā, jo statistika liecina, ka primārajā veselības aprūpē ne vienmēr ārsts atpazīst iespējamu onkoloģisku slimību un nosūta pacientu savlaicīgi uz nepieciešamajiem izmeklējumiem," piebilda ministre.
Ilze Zvēra, F64 Photo Agency
Viņa ir pārliecināta, ka onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana un atbilstoša dinamiskā novērošana ir pamatprincipi, kas jānodrošina, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, mazinot komplikāciju risku un novēršot priekšlaicīgu nāvi. Pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību, onkoloģisko pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti iespējams panākt, tikai uzlabojot visu šo pasākumu kompleksu. Pie tā arī VM strādā, skaidroja Čakša.
Viņa informēja, ka nākamgad plānots no Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta pieejamā finansējuma onkoloģijas jomai novirzīt papildu 16 miljonus eiro, kas ļautu nodrošināt precīzāku, ātrāku un kvalitatīvāku onkoloģisko pacientu slimību diagnostiku ar jaunākās paaudzes tehnoloģiskajām iekārtām, palielinātu finansējumu medikamentu pieejamībai onkoloģiskajiem pacientiem, kā arī ļautu nodrošināt ārstēšanu lielākam pacientu skaitam.