Jūras spēkos kuģi jāremontē bez atbilstošas materiāli tehniskās bāzes, jo Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku attiecīgās struktūras ar to nodarbojas uz papīra, nevis realitātē. Vismaz ne tādā līmenī, lai jūrnieki varētu piedalīties mācībās vai iznīcināt mīnas, nelauzot galvu par kuģu tehnisko stāvokli.
Ja kāds mehānisms sabojājas, tad vienkāršāk un ātrāk ir sarunāt tā nomaiņu nevis ar Latvijas armijas un attiecīgās ministrijas, bet ar citu valstu pārstāvjiem un pēc tam meklēt iespējas, kā šādu rīcību legalizēt.
Atbrīvojot no amata Jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču, viens no aizsardzības ministra Imanta Lieģa pārmetumiem bija lietotu un, pēc ministrijas uzskata, bieži lūstošu mīnu meklēšanas kuģu iegāde no Nīderlandes. Vienu no šiem kuģiem – Tālivaldis – komandē Oskars Dērings. Viņš stāsta, ka komanda dara ļoti daudz, novēršot defektus, pretējā gadījumā rēķini par remontiem būtu vēl lielāki. "Nīderlande, Beļģija, Francija daudz vairāk naudas iegulda kuģos. Mums ir limitēti līdzekļi. Gadījumos, kad ārzemnieki izsauktu savus ekspertus, kuriem jānovērš defekti, mēs to izdarām paši. Tāpēc varu teikt, ka mēs dzīvojam ļoti ekonomiski. Ja nopirkti lietoti kuģi, tad nevar garantēt, ka tie neplīsīs. Un, jo vairāk kuģi lieto, jo vairāk problēmu jāgaida. Tas ir loģiski," viņš saka. Jāpaskaidro, ka šīs klases kuģus mīnu meklēšanā aktīvi izmanto arī Beļģija, Nīderlande un Francija, tāpēc nebūtu korekti apgalvot, ka Latvijā iepirkti slikti kuģi.
Tālivalža komandieris iesaka salīdzināt šīs pašas klases kuģus citu valstu armijās. No šā gada janvāra līdz maijam uzturoties NATO vienības sastāvā Vidusjūrā, mūsu mīnu meklētāja kuģa komanda pārliecinājās, ka tehniskas problēmas radās arī citiem, jo īpaši pirmā mēneša laikā. "Ja katru dienu salīdzinātu kuģu defektu tabulu, tad mums to nebūtu visvairāk," saka O. Dērings. Kādam no Alkmaar klases kuģiem, kāds ir arī Tālivaldis, atklāja defektu, kura novēršana izmaksāja 150 000 eiro. "Ja viņi var pateikt – ai, tas ir sīkums, paceliet kuģi dokā un saremontējiet, tad mums nav ne tāda doka, ne arī tādas naudas," spiests atzīt Tālivalža kapteinis. Uz to jau norādījis arī bijušais Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis – četri kuģi nopirkti pirms vairākiem gadiem, bet materiāli tehniskās bāzes to uzturēšanai joprojām nav.
Pašlaik dienestā esoša militārpersona Neatkarīgajai izstāstīja, kā jūrnieki atrisina problēmas. Nevar teikt, ka tā ir nelikumīga rīcība, tomēr nevajadzīgi sarežģīta gan. Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos ir Nodrošinājuma pavēlniecība, Iepirkumu departaments, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra (AĪVA), kam vajadzētu nodrošināt, piemēram, nepieciešamo detaļu iepirkumu, lai varētu veikt laikus kuģu apkopi, uzturēšanu un tamlīdzīgus darbus. Vismaz AĪVA tiks kardināli reformēta, un I. Lieģis to pamatojis ar nepieciešamību veikt strukturālas reformas aizsardzības īpašumu pārvaldīšanas un iepirkumu jomā, lai padarītu efektīvāku sadarbību starp bruņoto spēku vienībām un aizsardzības sistēmas civilajām iestādēm.
"Kuģa apkope jāveic laikus. Ja tā nenotiek, tad bojājumi rodas cits pēc cita. Kuģim ir detaļas, kuras regulāri jāmaina. Ja visas rezerves izlietosim un klāt nepirksim, tad nebūs, ko mainīt. Es zinu, ka no Nodrošinājuma pavēlniecības neko nedabūšu, jo mums materiāli tehniskās bāzes nav. Citur visi tehniskie līdzekļi, katra sīkākā skrūvīte ir speciāli numurēta, viss ierakstīts katalogos. Mums Nodrošinājuma pārvaldē ar to neviens nestrādā. Tāpēc meklējam citus ceļus un tad domājam, kā to noformēt oficiāli – caur vēstniecību, noliktavu. Runājam pa taisno, piemēram, ar nīderlandiešiem. Kas cits atliek, jo man taču kuģis jāuztur kārtībā," konstatē virsnieks. Jūras spēku štābā Neatkarīgo informēja, ka pašlaik no četriem mīnu meklēšanas kuģiem tehniskas problēmas ir diviem.
Par mīnu kuģu dokumentācijas iegādes, kuru kūrējusi Jūras spēku vadība, likumību pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Bijušais Jūras spēku virsnieks Viktors Ceļapīters atzīst: "Tur bija arī mans paraksts, un es joprojām uzskatu, ka nopirkt dokumentāciju par 580 000 eiro ir daudz lētāk nekā par 1,2 miljoniem eiro. Vai tādā veidā ir valstij sagādāti zaudējumi? Šaubos, vai varētu nopirkt vēl lētāk. Jā, kuģu pirkšanas līgums paredzēja arī dokumentu piegādi, bet Aizsardzības ministrija pateica, ka nevar samaksāt, un pieņēma lēmumu nepirkt. Tāpēc paši meklējām sadarbības partnerus, jo mums to vajadzēja, kuģi taču jāremontē! Ja paši neizdarītu, zinājām, ka neviens cits to nedarīs.