Kučinskis: Pagaidām pāragri sākt diskusijas saistībā ar plāniem par izglītību valsts valodā

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Pirms izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) gaidāmā informatīvā ziņojuma ir pāragri sākt diskusijas saistībā plāniem veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, šodien pēc koalīcija padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc šī ziņojuma sagatavošanas par to arī varētu notikt diskusijas, norādīja premjers.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda pārliecību, ka lielākā daļa sabiedrības šajā jautājumā izprot situāciju. Viņš norādīja, ka ir saņēmis jautājumus par risinājumu no tiem cilvēkiem, kas ir sūtījuši bērnu skolās ar krievu valodas apmācību, bet vēlāk saskārušies ar problēmām mācīties augstskolās.

Bērziņš uzskata, ka protestos pret šo jautājumu piedalās politiski aktīvi cilvēki. Viņaprāt, tā ir politiska niša, ko daži cenšas izmantot, iespējams, sniedzot arī nepatiesu informāciju kādai sabiedrības daļai.

Savukārt partija "Vienotība" uzskata, ka Šadurska jau iepriekš virzītais piedāvājums veicina gan sabiedrības integrāciju, gan uzlabo izglītības kvalitāti, norādīja politiskā spēka priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas šodien iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.

6.oktobrī Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam VL-TB/LNNK paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Pēc šo jautājumu apspriešanas koalīcijas sēdē Ministru prezidents norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais