Tēvzemei un Brīvībai – vārdi, kam ticam
Trīs mēnešus Brīvības piemineklis bija apjozts ar sastatnēm – par Kultūras ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem tas tika atjaunots, lai Latvijas simtgadi sagaidītu notīrīts, nospodrināts un salabots.
Svinīgajā atjaunotā pieminekļa apskates pasākumā vakar piedalījās valsts augstākās amatpersonas, vēstnieki, militārpersonas. Gribot negribot jāaizdomājas par to, vai 1935. gada 18. novembrī, kad tika atklāts par tautas ziedotajiem līdzekļiem radītais Brīvības piemineklis, varas vīri un sievas arī tika norobežoti no tautas. Vai arī pretēji - tauta no varas pārstāvjiem.
Pēc svinīgās Godasardzes, ziedu nolikšanas, iepazīšanās ar restaurācijas darbu foto ekspozīciju un svinīgajām uzrunām pasākuma dalībnieki parakstījās Brīvības pieminekļa Goda grāmatā. Viena grāmata jau piepildīta ar vēlējumiem un parakstiem, nu atvērta otra / F64
Vakar dažādu drošības dienestu darbinieku bija daudz, parastie cilvēki, kuri ar ziediem bija atnākuši pie pieminekļa, svinīgo runu un amatpersonu vizītes laikā tika turēti pa gabalu. Neko daudz viņi neredzēja un nedzirdēja, bet pacietīgi gaidīja, kad varēs nolikt ziedus. Kāda kundze pie pieminekļa uz līdzpaņemta salokāma krēsliņa sēdēja un gaidīja jau īsi pēc pulksten 9.
Uzrunās tika atgādināta gan pieminekļa tapšanas vēsture, gan izteikti vēlējumi Latvijas tautai. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra, ka Brīvības piemineklis simbolizē tautai svarīgas vērtības, un aicināja ikvienu celt savu pieminekli Latvijai - ar zināšanām un ikdienas darbu. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja, ka Brīvības piemineklī iekaltos vārdus Tēvzemei un Brīvībai Kronvaldu Ata kapa piemineklī Vecpiebalgas kapsētā visupirms ieraudzīja Kārlis Skalbe. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs novēlēja, lai arī nākamos 100 gadus mēs pavadītu aktīvā darbā, nemitīgi uzlabojot savus simbolus un piemiņas vietas, lai katru dienu izdarītu kaut mazumiņu.
***
PAR BRĪVĪBAS PIEMINEKLI
• Brīvības pieminekļa restaurēšanu šogad veica SIA Global Project un vairāki restaurācijas speciālisti.
Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums ir aptuveni 190 000 eiro. Iepriekšējoreiz pieminekli atjaunoja gadsimta sākumā. Brīvības pieminekli uztur Rīgas pašvaldība.
• Ideja celt Brīvības cīņās kritušajiem veltītu pieminekli radās 1922. gadā, un pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts Kārļa Zāles projekts Mirdzi kā zvaigzne!.
• Tauta pieminekļa būvniecībai saziedoja apmēram trīs miljonus latu.
• Piemineklis tika atklāts 1935. gada 18. novembrī, ir 42 metrus augsts, veidots no Somijas sārtā un pelēkā Nīstades granīta, Itālijas gaišpelēkā travertīna, dzelzsbetona un vara.
• 2011. gada 17. novembrī notika svinīgā Goda telpas atklāšana - tā atrodas Brīvības pieminekļa iekšienē.
• Godasardzi pie Brīvības pieminekļa atjaunoja 1992. gada 11. novembrī.
• Restaurācija 1980.-1981.; 1998.-2001.; sezonālā aprūpe/restaurācija 2002.-2013., 2017. gadā.
• 1945. gadā Rīgā notika LPSR tautas komisāru padomes sēde, kurā tika skatīts jautājums par Brīvības pieminekļa nojaukšanu. Rīgā dzimusī tēlniece Vera Muhina aizstāvēja pieminekļa autorus un tā vietu Rīgā - pieminekli nenojauca. Vieni šo stāstu dēvē par leģendu, jo oficiālu dokumentu neesot, citi apgalvo, ka tā ir patiesība.