RSU rektora amatam divi pretendenti
Šogad beidzas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora Jāņa Gardovska amata pilnvaras (jau otrajā termiņā), un jauno augstskolas vadītāju RSU Satversmes sapulce vēlēs 9. novembrī. Uz šo vietu pieteikušies divi pretendenti: RSU Doktorantūras nodaļas dekāns Aigars Pētersons un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un pasniedzējs Jānis Vētra.
Gan A. Pētersons, gan A. Vētra dzimuši 1959. gadā, abi ir habilitēti medicīnas doktori, profesori (kopš 1999. gada). A. Pētersons RSU strādā kopš 1984. gada, ir 435 zinātnisko publikāciju autors, viņam reģistrēti četri izgudrojumi. Profesora vadībā promocijas darbu aizstāvējuši deviņi doktoranti. Viņš bijis RSU Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs, bet šobrīd ir Doktorantūras nodaļas dekāns un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis. Iepriekš bijis arī Saeimas un Rīgas domes deputāts, liecina ieraksti A. Pētersona CV.
Savā augstskolas attīstības vīzijā kā vienu no mērķiem viņš norāda: RSU finansiālas neatkarības saglabāšana, paredzot, ka katru gadu pašu nopelnītajiem līdzekļiem jābūt vairāk nekā 50% no pamatbudžeta. Tāpat viņš rosina celt atalgojumu - ne retāk kā reizi divos gados administrācijas un akadēmiskajam, un zinātnes personālam - vidēji par 5 līdz 7%, īpaši veicināt jauno doktoru piesaisti RSU (veidot jaunas darba vietas, iesaistīt zinātnes centros). Pretendents sola lielu uzmanību pievērst arī infrastruktūras attīstībai - gan pabeigt jau iesākto objektu renovāciju (piemēram, anatomikums, jaunā dienesta viesnīca), gan ķerties klāt virknei citu ēku. Tiek solīts arī palielināt augstas raudzes citējamo publikāciju (300) un ārvalstu docētāju skaitu - vismaz 15% no RSU mācībspēkiem, programmas angļu valodā - 20, RSU pozīciju uzlabošanu starptautiskajos reitingos un virkni citu uzlabojumu.
Savukārt J. Vētram, kurš RSU strādā kopš 1998. gada, ir 379 zinātniskās publikācijas, piecas autorapliecības, un viņa vadībā promocijas darbu aizstāvējuši 14 doktoranti. J. Vētra jau ir ieņēmis RSU rektora amatu, augstskolu vadot no 1999. līdz 2007. gadam, bijis arī Latvijas Zinātnes padomes loceklis un Saeimas deputāts.
Kā kritiski svarīgus aspektus J. Vētra savā RSU attīstības vīzijā uzsver, piemēram, zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēmas attīstību, docētāja - studenta sadarbību klātienē, arī lekciju kā obligāti apmeklējamas mācību procesa sastāvdaļas noteikšanu, multimediālo tehnoloģiju ilgtermiņa investīciju piesaistīšanu, studentu un arī pasniedzēju pētniecisko darbu izstrādes mobilizēšanu, pārvaldes sistēmas birokratizācijas draudu samazināšanu.