Paziņojums par ķeršanos klāt valsts aizsardzības rezervēm nozīmē, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) budžets ir iztukšots. Ja nākamgad finansējumu armijai nepalielinās, radīsies grūtības atlikt atpakaļ jau iztērētās rezerves un nodrošināt armijas nepieciešamās funkcijas.
Aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis gan saka – rezervju tērēšana nozīmē, ka ir tādi komponenti bruņojumā, kuru iepirkums nav iespējams budžeta grūtību dēļ, vai arī to armijas rīcībā nav vispār, bet tas nenozīmē, ka noliktavas ir tukšas. Tomēr nākamā gada budžetā, protams, būs jādomā par rezervju atjaunošanu, tātad – jāatrod līdzekļi. Valsts vadība par šo situāciju esot informēta.
Lai pašreizējo situāciju vērstu par labu, nākamā gada budžetam vajadzētu būt 1,3 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), pretējā gadījumā izskanējuši brīdinājumi, ka nāksies pieņemt radikālus lēmumus par konkrētu armijas spēju iesaldēšanu vai atsevišķu vienību slēgšanu. Pašlaik netiek runāts par to, konkrēti kādas funkcijas armija varētu atteikties pildīt, vismaz uz laiku. Jau 2009. gada vasarā, kad tika spriests par armijas budžeta samazināšanu, parādījās informācija, ka NBS plāno atteikties no vairākiem simtiem līgumu ar ārrindas zemessargiem, kuri apsargāja valsts stratēģiskos objektus. Šo objektu apsardze jānodrošina karavīriem kā papildu uzdevums. Tādu informāciju Neatkarīgā saņēma no zemessargiem, kuri ironizēja, ka līdzekļu taupības nolūkos armija tiek padarīta par apsardzes firmu. Diskutabls ir vairākkārt cilātais jautājums par armijas pašreizējo funkciju iesaldēšanu, piemēram, meklēšanas un glābšanas darbiem. Tādi paredzēti NBS likumā, šādus pienākumus nosaka arī starptautiskās vienošanās, tāpēc atteikties no cilvēku glābšanas un meklēšanas nav iespējams.
Šogad NBS budžets ir 98 miljoni latu jeb 0,83 procenti no IKP. 2008. gadā tas bija attiecīgi nepilni 182 miljoni latu jeb 1,12 procenti no IKP. Samazinājums ir tāds, ka NBS komandieris Juris Maklakovs bija spiests atzīt – esam zem sarkanās līnijas, un, kaut arī nedrīkst pieļaut situāciju, kad tiek izmantotas valsts aizsardzības rezerves, armijai nav citas izejas. Viņš arī brīdina, ka nākamgad būs jāsāk maksāt starptautiskās saistības, kas varētu sasniegt 24 miljonus latu. Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) strikti pateicis, ka karavīru atalgojumu un sociālās garantijas aiztikt nedrīkst, tomēr krietni neizlēmīgāks viņš bija, minstinoties ap NATO un ASV izteikto vēlmi palielināt Latvijas karavīru skaitu par 20 militārpersonām Afganistānā jau šogad. Visbeidzot arī šajā jautājumā ministrs maija sākumā sniedza galīgo atbildi – Latvijas karavīru skaita palielināšana nav iespējama aizsardzības budžeta finansējuma trūkuma dēļ.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Mareks Segliņš (TP) uzskata, ka aizsardzības ministram vajadzējis būt nepiekāpīgākam, neļaujot ķerties klāt budžetam tik dramatiskos apmēros. "Mani novērojumi, kamēr biju [tieslietu] ministrs, ka Lieģis ir vājš cīnītājs par Aizsardzības ministrijas budžetu. Viņš relaksēti un laiski pavadīja laiku Ministru kabinetā. Ja samazināja budžetu par vienu miljonu, otru miljonu, tad neuztraucās un bija miermīlīgs. Pārējie ministri reaģēja, ja aiztika viņu sektoru. Nebrīnos, ka Aizsardzības ministrijā šobrīd ir tāda situācija," vērtē M. Segliņš. Viņš saka – neesot informācijas, ka komisijā tuvākajā laikā varētu apspriest NBS finansējuma problēmas.