Aizsardzības ministra Imanta Lieģa birojs nosūtījis īpaši sagatavotu pārskatu Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, lai viņa gūtu dziļāku informāciju par tām apjomīgajām reformām, kas pagājušajā gadā veiktas Aizsardzības ministrijā (AM) un Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Atbildot uz 20.aprīlī Latvijas Universitātē notikušajā seminārā–diskusijā „Nepārdod Latviju” I.Sudrabas izteiktajiem pārmetumiem, ka Valsts pārvaldē nav notikušas nopietnas strukturālās reformas, I.Lieģa padomniece Rasma Kārkliņa pārskatam pievienotajā pavadvēstulē norāda, ka Aizsardzības ministrija kopš 2009.gada pavasara veikusi ārkārtīgi nopietnas reformas, kas vēl turpinās. R.Kārkliņa arī uzskata, ka AM reformas vismaz daļēji var kalpot par paraugu citām ministrijām”.
Pārskatā, kas nosūtīts Valsts kontrolierei, ir izklāstīti NBS un AM reformu galvenie mērķi, procesi un ieguvumi, kas ļāvuši ietaupīt finanšu līdzekļus un mazināt birokrātiskās procedūras. Reformu mērķi bija stiprināt bruņoto spēku kaujasspēju samazināta finansējuma apstākļos, samazināt administratīvo aparātu un tā izmaksas, palielināt karavīru skaitu vienībās, novērst funkciju dublēšanos starp AM un bruņotajiem spēkiem.
Reformas jau atzinīgi novērtējis gan Starptautiskas Valūtas fonds, gan Baltijas valstu kolēģi.
Tāpat reorganizācija ir skārusi arī AM padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes. Pagājušā gada nogalē tika likvidēta Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra un uz tās bāzes izveidots Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Apvienojot valsts aģentūras „Tēvijas sargs” un „Jaunsardzes centrs”, tika izveidots Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs. Šie soļi ir nodrošinājuši aizsardzības nozarei piešķirto līdzekļu racionālu lietošanu, administratīvā aparāta samazināšanu, iepirkumu un publisko konkursu organizēšanas lielāku caurskatāmību.
R.Kārkliņa vēstulē uzsver, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem, pie kura vēl jāstrādā, ir lēmumu pieņemšanas vienkāršošana un paātrināšana gan ministrijā, gan bruņotajos spēkos.
Birojs arī uzskata, ka valsts pārvaldes aparāta smagnējums rodas ne tikai no atsevišķo valsts pārvaldes institūciju struktūras, bet arī kopējās birokrātiskās sistēmas valstī. Viens no šīs smganējības piemēriem ir Latvijas pozīciju apstiprināšana dažādām ES sanāksmēm, kas patērē daudz laika un cilvēkresursu, kurpretim Latvijas viedoklis NATO tiek pārstāvēts, iztiekot bez šādām birokrātiskām procedūrām.