Aptuveni 81% pensionāru saņem pensijas, kuras ir mazākas par 200 latiem mēnesī, šodien Labklājības ministrijā (LM) notikušās publiskās diskusijas par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju laikā uzsvēra Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze.
Tikai 18,6% pensionāru ir vidēja apmēra pensijas, bet atlikušie saņem lielas pensijas.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) savā prezentācijā norādīja, ka 11,3% pensionāru saņem pensijas, kuras nepārsniedz 140 latu robežu, bet lielākā daļa pensionāru jeb 53,6% - no 140 līdz 180 latiem.
27,1% Latvijas pensionāru saņem 180 līdz 250 latu lielas pensijas, līdz 450 latu lielas pensijas saņem 6,9%, un tikai nedaudz vairāk nekā 1% pensionāru pensijas pārsniedz 450 latus.
Ņemot vērā šo situāciju, Verze uzsvēra, ka nebūtu godīgi pilnībā atcelt pensiju indeksāciju, kuru kā vienu no priekšlikumiem sociālā budžeta stabilizācijai norādīja LM. Verze uzskata, ka pensiju indeksāciju var atcelt gadījumā, ja inflācija ir zemāka par 5%, pretējā gadījumā pensijas ir jāindeksē.
Kā ziņots, LM šodien notikusi diskusija par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti.
Tās laikā labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka sociālās apdrošināšanas sistēmai Latvijā radikālas reformas nav nepieciešamas, tomēr demogrāfiskā situācija, kā arī ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu "dāsnie lēmumi" pieprasa veikt atsevišķas izmaiņas. Tas nepieciešams, lai nākotnē atslogotu sociālo budžetu un neradītu tajā neatmaksājami lielu deficītu.
Viņš gan sacīja, ka var neveikt izmaiņas, vienkārši gaidot, kas notiks, vai arī sedzot izmaksas no citiem iekasētajiem nodokļiem. Otrs variants ir paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi līdz vismaz 45%, taču tas atstās negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību.
Trešais, LM izstrādātais, variants paredz, sākot no 2016.gada, pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, piemaksas pie pensijām un vecāku pabalstus pārnest uz valsts budžetu, pagarināt minimālo apdrošināšanas periodu, pēc kura var saņemt pensiju, no desmit līdz 15 vai 20 gadiem, kā tas ir citās valstīs, pārtraukt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, atteikties no atvieglojumiem jaunpiešķirtajām pensijām, kā arī nepiešķirt tām piemaksas, iesaldēt uz nenoteiktu laiku pensiju indeksāciju, kā arī pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, izejot no veiktajām izmaksām pirmajā un otrajā pensiju līmenī.
Gan ekonomikas eksperti, gan sociālie partneri un politiķi atzina, ka pensionēšanās vecumu nāksies paaugstināt, ņemot vērā gan dzīves ilguma izmaiņas, gan arī reālo budžeta situāciju, tomēr to nedrīkst izdarīt strauji.
Tai pat laikā, runājot par priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas atcelšanu, Verze norādīja, ka šis solis būtu apdomājams. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers papildināja, ka tādu iespēju varētu atcelt tikai gadījumā, ja mazinātos bezdarba līmenis, jo pretējā gadījumā daudziem, kuri pirmspensijas vecumā zaudē darbu, priekšlaicīgā pensija ir vienīgā iespēja "savilkt galus".
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča piekrita šim viedoklim, uzsverot, ka priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja pastāv arī citās valstīs.