Latvijā ir ap 4200 radošo personu, piemēram, rakstnieki, mākslinieki, mūziķi, no kuriem daļa nestrādā algotu darbu. Autoratlīdzības nav regulārs ienākums, tāpēc ir mēneši, kad daudziem ir grūti savilkt galus kopā, tāpat slimības gadījumā nepienākas finansiāla palīdzība. Radošo personu un radošo organizāciju likumprojekts paredz šāda atbalsta sniegšanu radošajām personībām – kopumā 500 000 eiro gadā.
Patlaban minētais likumprojekts, ko apstiprinājis Ministru kabinets, ir nonācis Saeimā, un tajā plānots piešķirt radošai personai līdzekļus dīkstāves un slimības (pirmās desmit dienas) gadījumā. Likums gan paredzējis ierobežojumus un noteikumus tiem, kas varēs pretendēt uz atbalstu, piemēram, trīs gadu laikā jābūt radītam kādam autordarbam, turklāt nedrīkst gūt ienākumus līgumdarbā. Pusmiljons eiro gadā varētu tikt sadalīts aptuveni 200 cilvēkiem, un to izdarīt uzticēs Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, piebilstot, ka, protams, nekādi «zelta kalni tie nebūs» - vien minimālās algas apjomā. Iespējams, ka ar laiku summa tiks palielināta (Igaunijā un Lietuvā tā ir miljons eiro gadā), taču «pirmajā gadā gribam paskatīties, cik reāli šī sistēma strādā», teica S. Voldiņš.
Rakstnieku savienības (RS) priekšsēdētājs Arno Jundze, kas piecus gadus darbojies neformālajā darba grupā, kura strādāja pie šā likumprojekta, pieredzējis, cik traģiska ir situācija mākslinieku aprindās. Daudziem vienkārši nav, kur vērsties pēc palīdzības ne tikai dīkstāves, bet - jo īpaši slimības gadījumā, jo viņiem kā pašnodarbinātajiem tāda «opcija» nav paredzēta. RS ir tikai radošā savienība, kurai nav iespējas materiāli palīdzēt saviem biedriem tādā nereizē, - vienīgā izeja: meklēt naudu pie sponsoriem vai lūgt ziedot. Dažs, izmisumā nonācis, draudējis padarīt sev galu. Skaidrs, ka vajadzību būs vairāk nekā iespēju palīdzēt, taču «tas vismaz ir kaut kas», un tiešām būs reāls atbalsts, uzsver A. Jundze. Viņš arī neslēpj, ka projekts tapis ar lielām diskusijām. Jāņem vērā, ka ir liela atšķirība starp, piemēram, aktieriem, mūziķiem un rakstniekiem, gleznotājiem, jo pirmie strādā algotu darbu, bet otrie iztiek lielākoties tikai no autoratlīdzībām. Tāpat sašutums bijis par to, ka būs jāpierāda, ka triju gadu laikā ir tapis kāds autordarbs. Taču pretējā gadījumā varot uzrasties kāds, kurš, reizi mūžā ko uzrakstījis, iedomāsies, ka ir radoša persona, tāpēc pelnījis materiālu palīdzību. «Jezga ap likumprojektu bija liela, un daudziem bija iebildumi pret tā noteiktajiem ierobežojumiem. Taču, ja tagad visu nobremzējam un atkal sākam ko grozīt un mainīt, tad riskējam palikt vispār bez jebkā un uz piecpadsmit gadiem iemest visu atkritumkastē. Jāatceras, ka radošās personas likums tiek izstrādāts jau kopš 90. gadiem - un tā arī tālāk par pirmo lasījumu Saeimā nav ticis,» atgādina RS priekšsēdētājs. Pret to, ka finansējuma piešķiršanu administrēs LKKF, esot duāla attieksme: no vienas puses, tam tiek piekabināta vēl viena funkcija, kas tam nav bijusi paredzēta, bet, no otras puses, šai institūcijai ir resursi, kas to var izdarīt.
VKKF direktors un gleznotājs Edgars Vērpe piesardzīgi vērtē nule dienasgaismu ieraudzījušo dokumentu. Protams, vispār tā ir laba lieta, ka likums beidzot ir izkustējies no vietas, bet, kamēr nauda nav fiziski iedota, tikmēr tā ir tikai runāšana. Tāpat piešķiršanas mehānisms nav izstrādāts, un tajā, kas ir, slēpjas daudzi zemūdens akmeņi. Sākot ar to, kas ir radoša persona, gan to, ko nozīmē dīkstāve. Tāpat neesot arī skaidrs, «kas un kam ko dos», un kādi dokumenti, lai ko saņemtu, būs jāiesniedz. Par kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pieredzi - tur šis likums darbojas atšķirīgi, tāpēc to nevarot piemērot Latvijai, norāda E. Vērpe.
Kultūras ministrija norāda, ka par miljonu eiro pieaudzis VKKF finansējums: 200 000 eiro paredzēti reģionālajiem kultūras centriem, 200 000 - reģionālajām kultūras programmām, bet 100 000 eiro populārās mūzikas atbalstam. Atlikušie 500 000 eiro - radošo personu pabalstiem.