Neļauj nolasīt lūgumu par cilvēktiesību aizskārumu
Tiesnesis Boriss Geimans, palīdzot prokuroram Jurim Jurisam, neļāva Aivaram Lembergam nolasīt lūgumu par apmēram četru gadu laikā fiksētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanā.
Šīs krimināllietas iztiesāšana ilgst jau gandrīz deviņus gadus - sākot no 2009. gada 16. februāra. A. Lembergs saskaitījis, ka tiesvedības pirmajos apmēram četros gados pieļauti 580 cilvēktiesību pārkāpumu. Viņš solīja, ka arī pārējos gados pieļautie pārkāpumi tiks saskaitīti un iesniegti tiesai.
Nākamajā dienā preses konferencē, atbildot uz žurnālistes jautājumu, kā vienā tiesas procesā iespējami tik daudzi pārkāpumu, A. Lembergs teica, ka pavisam uz šo brīdi ir saskaitīti jau 1500 pārkāpumu.
Savukārt tiesā A. Lembergs norādīja, ka lūgumā, kurā runāts tikai par tiesas procesa četriem pirmajiem gadiem, uzskaitītie pārkāpumi ir būtiski un pamanāmi, bet sīkie pārkāpumi šajā sarakstā pat neesot iekļauti.
Tomēr lūgumu par cilvēktiesību pārkāpumiem A. Lembergam nebija lemts nolasīt. Jau trešajā minūtē tiesa un prokurors viņu pārtrauca.
Aivars Lembergs: - .. Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma 12. panta 1. daļa nosaka, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. Šī vispārīgā likuma norma, kas paredz nepieciešamību ievērot starptautiski atzītās cilvēka tiesības katrā kriminālprocesa stadijā, likumā ir attīstīta detalizētāk, paredzot konkrētu tiesību minimumu katrai personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Īpaši svarīga ir personu tiesību ievērošana tieši iztiesāšanas stadijā, jo tieši šajā stadijā, nepamatoti ierobežojot apsūdzētā tiesības, tiek pārkāpts taisnīgas tiesas princips, kā rezultātā var tikt taisīts Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai neatbilstošs un tātad atceļams tiesas nolēmums. Loģiski saprotams, kāpēc cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana kriminālprocesā ir tik būtiska - tā ir cilvēka aizsardzība pret patvaļu, jo kriminālprocesā pušu spēki ir nesalīdzināmi. Pret indivīdu nostājas milzīgs valsts represīvais aparāts ar savām plašajām iespējām, kādas ir policijai, prokuratūrai un tiesai. Ja likums neparedzētu šo indivīda tiesību minimumu, kuru valsts represīvajam aparātam ir jāievēro, tad cilvēkam nebūtu iespējas aizstāvēties un pierādīt savu nevainīgumu, jo spēki noteikti nav līdzvērtīgi...
Tiesnesis Boriss Geimans: - Tā! Jūs konkrēti varat pateikt, ko jūs lūdzat?
Lembergs: - Es vēlos pamatot.
Geimans: - Ko pamatot?
Lembergs: - Man ir uzrakstīts pamatojums.
Geimans: - Mūsuprāt, tas nav pamatojums. Pamatojums ir...
Lembergs: - Tas ir ievads manai pieejai, kas ir tiesiskais pamatojums.
Prokurors Juris Juriss: - Godātā tiesa!
Geimans: - Lūdzu!
Juriss: - Situācija ir tāda izveidojusies ar lūguma pieteikšanu, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam ir vairākkārt piemērotas procesuālās sankcijas par ļaunprātīgu procesuālo tiesību izmantošanu, lai novilcinātu procesu. Lai viņš pasaka pēc būtības, kas tur ir, un tad tiesa skatās, vai tas jautājumus patiešām ir tāds, ko var pieteikt, un, ja nepieciešami papildu fakti, viņš tos attiecīgi arī sniedz, nevis sāk novilcināt procesu, jo tas vairākkārt ir bijis. Citās situācijās tas būtu savādāk, bet tiesa toreiz vērtēja, ņemot vērā reālo pieredzi, kāda tā ir šajā procesā.
Geimans: - Jā! Paldies! Piekrītam! Lūdzu, noformulējiet īsi jūsu lūguma būtību, ko tieši jūs lūdzat!
Lembergs: - Es vēlos pieteikt lūgumu, kas man ir uzrakstīts, un vēlos to nolasīt no vāka līdz vākam. Es to nevaru atkārtot, jo...
Geimans: - Jums ir tiesības pieteikt lūgumu!
Lembergs: - Es vēlos motivēt lūgumu.
Geimans: - Tā nav nekāda motivācija!
Lembergs: - Jums ir tiesības man aizliegt. Aizliedziet man, un es nelasīšu motivāciju.
Geimans: - Es neko negribu aizliegt. Es lūdzu jūs noformulēt, ko tieši jūs lūdzat.
Lembergs: - Man ir uzrakstīts rakstiski, un tāpēc es varu noformulēt, tikai lasot rakstisko. Es nevaru aizstāt darbu, ko ir darījis mans juridiskais konsultants.
Geimans: - Apsūdzētais, nevajag strīdēties!
Lembergs: - Es nestrīdos.
Geimans: - A ko jūs darāt? Es jums teicu - es jums lūdzu, noformulējiet īsi jūsu lūguma būtību, ko tieši jūs lūdzat!
Lembergs: - Ja īsi, tad es lūdzu ievērot Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas...
Geimans: - Paldies! Ja tāds ir jūsu lūgums...
Lembergs: - Satversmi un Kriminālprocesa likumu, un likumu Par tiesu varu - ja īsi, tad tāds man ir lūgums.
Geimans: - Labi! Jūsu lūgums ir apmierināts! Paldies!
Lembergs: - Tad es to nevaru nolasīt? Es varu to iesniegt rakstiski Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
Geimans: - Jūs jau noformulējāt savu lūgumu, un mēs apmierinājām, ja?
Lembergs: - Jā! Nu labi, labi! Ņirgājieties! Tas viss ir ļoti labi, tas atbilst teiktajam par neierobežoto varu. Es vēlos pieteikt lūgumu, to nolasot. Ja nē - iesniegšu rakstiski.
Geimans: - Jūsu lūgumam rezolutīvā daļa ir, ko tieši jūs lūdzat, kur ir teikts: «pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzu»?
Lembergs: - Vispār lūgums ir uz 500 lapām.
Geimans: - Cik?
Lembergs: - 500. Nē, meloju - 400 lapām, kurās ir fiksēti pārkāpumi četru gadu laikā, kur jūs kā procesa virzītājs esat pārkāpuši 580 reizes Latvijas Republikas likumu, pievienojot konkrētus citātus. Un no tā izriet lūguma trīs punkti.
Geimans: - Lūdzu!
Lembergs: - Drīkst? Taisni brīnums! Paldies! Cik man, godātā tiesa, jāsamaksā, lai es, tāpat kā prokurori, varētu pieteikt visu lūgumu?
Geimans: - Lūdzu, nolasiet!
Rezolutīvajā daļā A. Lembergs lūdza ļaut viņam nopratināt lieciniekus, kurus tiesa viņam iepriekš liedza pratināt; ļaut pievienot lietas materiāliem svarīgus pierādījumus, kā arī ļaut viņam pabeigt liecību sniegšanu.