NRA PĒTA, vai pārvēršamies par militāro poligonu zemi

Armijas darbošanos Šķēdes militārās aviācijas poligonā apgrūtina vēja parku attīstība, naftas ieguves plāni un Liepājas ostas izplešanās. Tāpēc valdība nolēmusi pretgaisa aizsardzības poligona vajadzībām atvēlēt prāvu zemesgabalu otrpus Liepājai – Jūrmalciemā. Paplašināt un prāviem ieguldījumiem bagātināt plānots arī četrus esošos militāros poligonus: Ādažus, Lāčusilu, Meža Mackevičus un Skrundas militāro pilsētiņu.

Aizsardzības ministrijas sarunas ar Satiksmes ministriju un Liepājas pašvaldību par Šķēdes poligona aktīvāku izmantošanu bija nonākušas strupceļā. Taču armijai ir nepieciešams uzturēt kaujas spējas. Te princips līdzīgs kā medicīnā - ķirurgam regulāri jāoperē, tāpat karavīriem regulāri jāšauj. Kompromisa risinājums ir pretgaisa aizsardzības mācību pārcelšana uz nomaļāku vietu Kurzemes piekrastē otrpus Liepājai. Šaušanas poligons atradīsies Jūrmalciemā, Papes dabas parka teritorijā. Nekādas dižas investīcijas šajā gadījumā nav nepieciešamas - galvenie nosacījumi ir šaušanai drošs virziens uz jūras pusi, vieta brīva no apbūves un iedzīvotājiem.

Ekrānšāviņš no avīzes

Kaujas šaušanai tas tiks izmantots vienu mēnesi gadā - no 1. līdz 30. jūnijam, tādējādi respektējot putnu migrācijas un zivju nārsta periodus. Vides ekspertu atzinums par poligona veidošanu Jūrmalciemā esot pozitīvs. Ne velti Ādažu poligona bagātīgā flora un fauna liecina, ka armijnieki ar dabu sadzīvo ļoti labi - lādiņi un uguns palīdz tai arvien atjaunoties, un trokšņi nekaitē pat izsmalcinātāko putnu labklājībai. Sliktāk sokas ar apkaimes iedzīvotājiem, kam militārie blīkšķi vairo ne vien pārliecību par savu drošību, bet arī bezmiegu un nīgrumu.

Vēl lielāki, vēl skaļāki

Kurzemes piekrastē lejpus Liepājai iedzīvotāju skaits ir niecīgs, un traucēt viņu mieru plānots ļoti ierobežotu laika periodu. Protams, gādājot arī par drošību. Tikmēr Ādažu, Sējas un Carnikavas novadu iemītnieki, kas dzīvo pie Ādažu poligona vai pat tā teritorijā, Latvijas un sabiedroto valstu armiju klātbūtni dzird katru dienu. Vairākums pie tās pieraduši, bet daži raksta sūdzības vai baras sociālajos tīklos. Pie labāka naktsmiera viņi gan tāpēc netiks, jo šis ir armijas poligons, vienmēr tāds ir bijis, un militārās aktivitātes tajā tikai vērsīsies plašumā. Ne velti arī poligona platība no 7784 hektāriem ir paplašināta uz 13 410 hektāriem ziemeļaustrumu virzienā, pievienojot tam purvainās un mežainās teritorijas, kas iepriekš atradās Zemkopības ministrijas valdījumā. Daļa īpašuma arī atpirkta no privātpersonām.

Vairāk spēka Latgalē

Alūksnes un Apes novadu teritorijā armijai ir vēl viens nozīmīgs poligons Lāčusils. Tā teritorija pieaugs no 64 hektāriem uz aptuveni 2380 hektāriem. Aizsardzības ministrija plāno tur izveidot vairākas jaunas modernas mācību vietas un pilnveidot jau esošās. Šajā poligonā plānots veikt karavīru individuālo apmācību, pareizu bruņojuma un tehnikas izmantošanu dažādos lauka un vides apstākļos.

Trešais armijas poligons, kam būtiski pieaugs gan teritorija, gan atvēlētās investīcijas, ir Meža Mackeviči Latgalē. Aizsardzības ministrija vēsta, ka šā poligona teritorija tiek paplašināta no desmit hektāriem līdz aptuveni 2100 hektāriem, arī - izveidojot jaunas šautuves un apmācību vietas. Latgalē poligons nepieciešams NBS vienību apmācībai. Arī Zemessardzes mācību intensitāte reģionā pieaug. Pašlaik esot sāktas sarunas ar uzņēmumu Latvijas Valsts meži par poligona attīstības projektu, pēc tam tiks precizēts arī pārņemamo teritoriju apjoms un jaunā poligona robežas.

Īpašumu pārņemšana armijas vajadzībām no citām valsts struktūrām ir krietni vienkāršāka nekā tad, ja šādos darījumos tiek iesaistītas privātpersonas. Pirms dažiem gadiem liels konflikts izcēlās, kad Aizsardzības ministrija sāka virzīt ieceri par kādreizējā aviācijas poligona attīstību Zvārdē. Vietējie iedzīvotāji rīkoja protestus, aizlūdza par savu zemi baznīcā, un galu galā ministrijai no saviem plāniem nācās atteikties.

Taču ir gadījumi, kad armija kādam īpašumam ir vienīgais glābiņš. To droši var attiecināt uz padomju armijas militāro pilsētiņu Skrundas pievārtē.

Skrundu labiekārtos kaujai

Neskaitāmie mēģinājumi uztaisīt ar šo padomju mantojumu biznesu ir cietuši neveiksmi, un pašlaik vienīgais bizness ir leišu tūristi. Par simbolisku samaksu viņi var aplūkot izdemolētas daudzstāvu mājas, Ļeņina portretu uz sienas «kultūras namā» un latviešu karavīrus, kas tur trenējas kaujai apdzīvotā vietā. Bijusī lokatora apkalpes pilsētiņa Skrunda-1 ir ideāli piemērota militāriem treniņiem pilsētvides apstākļos. Pašlaik armijas mācības te notiek uz vienošanās pamata ar pašvaldību, bet pakāpeniski būvju un visas teritorijas īpašumtiesības tiks nodotas Aizsardzības ministrijas pārziņā. Bruņotie spēki pašlaik izstrādā teritorijas izmantošanas plānus, lai varētu uzsākt praktiskus darbus pie teritorijas labiekārtošanas mācību vajadzībām.

Šie ir četri lielākie poligonu projekti, taču paralēli ieguldījumi plānoti arī citos objektos visā Latvijā - armijas militārajās bāzēs un Zemessardzes bataljonos. Top noliktavas, apmācību vietas, šautuves.

Nākamais gads, jāatgādina, būs pirmais kopš 2004. gada, kad Latvija izpildīs NATO dalībvalstu formālo vienošanos savām aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Vairākums dalībvalstu to nenodrošina.