Būtiskākās bažas, kas cilvēkus satrauc 2017.gadā, nemainīgi ir bailes pazaudēt mīļos un tuvos cilvēkus (63%), bailes no neārstējamām slimībām (46%) un kara draudi (35%), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja*. Tāpat pasaules notikumu kontekstā iedzīvotāji ir salīdzinoši norūpējušies par iespējamiem teroraktiem (18%), potenciālas ekonomiskās lejupslīdes un tās ietekmes uz ģimenes budžetu (16%), kā arī neveiksmēm ģimenes dzīvē.
Zīmīgi, ka, stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, būtiski mazinājušās iedzīvotāju bažas par darba zaudējumu (no 17% 2011.gadā līdz 12% šogad). Tāpat kopš 2011. gada būtiski sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata - krīzes situācijā viņi paliktu bez finansiāla nodrošinājuma (ja pirms sešiem gadiem šādu viedokli pauda trešdaļa aptaujāto, šogad vairs tikai 23%). Turklāt pēdējo sešu gadu laika? praktiski trīskāršojies to iedzīvotāju īpatsvars, kas krīzes situācijā paļautos uz saviem finanšu uzkrājumiem (ja 2011.gada- šāda iespēja bija 5% aptaujāto, šogad - jau 14%). Tas nozīmē - krāšanas kultūra Latvijā arvien nostiprinās.
Tomēr, neskatoties uz dažādu dzīvību un veselību apdraudošo risku saasināto uztveri, iedzīvotāji aizvien atliek uz vēlāku dažādu risinājumu meklēšanu. Kopumā trešdaļa iedzīvotāju ikdienā atliek netīkamu jautājumu risināšanu (37%), vēl teju piektdaļa (17%) atliek finanšu jautājumu risināšanu, savukārt katrs desmitais atliek domu par dzīvības apdrošināšanu, kas būtu vismaz finansiāls risinājums situācijās, ja iedzīvotājiem nāktos sastapties ar kādu no identificētajiem baiļu avotiem. Vienlaikus pozitīvs indikators ir tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju novērtē dzīvības apdrošināšanu kā finanšu instrumentu dzīves kvalitātes nodrošināšanai grūtākos brīžos - šobrīd jau 26% iedzīvotāju ir apdrošinājuši savu dzīvību. Iespējams, sabiedrība arvien tuvojās kādreiz pieņemtajam, ka dzīvības apdrošināšana ietilpst “džentelmeņa komplektā”.
“Cilvēki visā pasaulē izvēlas dzīvības apdrošināšanu kā drošāko veidu, lai parūpētos par saviem mīļajiem cilvēkiem un iegūtu sirdsmieru, īpaši, ja esi galvenais ģimenes apgādnieks, kura pārziņā ir mājokļa kredīta vai citi lieli, regulāri maksājumi. Jāsaka, ka slimības ir biežākais tuvinieku zaudēšanas iemesls, un attiecīgi pērn Swedbank vidējā izmaksātā summa par dzīvības apdrošināšanas gadījumiem sasniedz 10 000 eiro, savukārt lielākā summa, kas kādam iedzīvotājam izmaksāta par invaliditāti pēc ilgstošas slimības, sasniedza pat 85 000 eiro. Dzīvības apdrošināšana ir ļoti svarīga arī ģimenēm bez tā dēvētā finanšu drošības spilvena jeb uzkrājumiem. Jāsaka, ka Latvijā ieradums apdrošināt dzīvību sāk pakāpeniski nostiprināties, un cilvēki aizvien biežāk izvēlas šādu iespēju, maksimāli samazinot iespējamos finanšu riskus savā ikdienā,” norāda Jānis Skujiņš, Swedbank riska apdrošināšanas produktu līnijas vadītājs.
sik-life/pixabay.com
Aptaujas dati atklāj, ka salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvairās no vizītes pie ārsta (31%), savu sapņu īstenošanas (21%), lielāku pirkumu veikšanas (21%), sportisku nodarbju uzsākšanas (20%) un veselīga uztura paradumu ieviešanas ikdienā (20%).