Kultūras darbinieku atalgojumu sola lielāku
Kultūras ministrijas (KM) budžets nākamgad pieaudzis par 6 miljoniem eiro, un lielākā tā daļa – 4,4 miljoni eiro – paredzēta kultūras darbinieku atalgojuma celšanai, akcentu liekot uz krātuvju speciālistu (ar augstāko izglītību) darba samaksas pietuvināšanu vidējai algai valstī.
«Kamēr valstī vidējā darba samaksa aug strauji, tikmēr kultūras jomā tā nereti atpaliek no vidējās,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica kultūras ministre Dace Melbārde. Piemēram, muzeju darbiniekiem līdz šim darba samaksa bijusi 635 eiro (bruto), bet nacionālajā arhīvā - 700 eiro.
KM skatījusies, kā palielināt algas - arī vērtējot pašu muzeju ieņēmumu prognozes. «Muzeji pašreiz ir uz viļņa, tiem sokas labi, un ieņēmumi pārsniedz ieplānoto - it īpaši jaunatvērtajiem,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Viņš uzsvēra, ka kāpums paredzēts arhīvu un krātuvju speciālistiem, nevis mazkvalificētajiem tehniskajiem darbiniekiem. Jo tie, kam ir vēl papildu izglītība mārketingā, ir ļoti pieprasīti arī privātajā sektorā. «Kamēr kāda iestāde ir tikko atvērta, jaunos speciālistus uz entuziasma pamata vēl gadus trīs var noturēt, bet pēc tam viņi aizplūst uz privāto jomu,» problēmu iezīmēja valsts sekretārs.
Teātros, operā un orķestros KM orientējusies uz mērķgrupu - pirmām kārtām mūziķiem, kam jau trīs gadus ir mēģināts pacelt vidējo algu. Nākamajā gadā pielikums mūziķiem un aktieriem būs 50 eiro. Nacionālajā operas un baleta teātrī (LNOB) ir domāts arī par tehniskajiem darbiniekiem, kam procentuāli būs vislielākais pieaugums. Augstskolu pasniedzējiem plānots palielināt algas par 10% (triju gadu programma, sākot no 2017. gada - kopumā sasniedzot kāpumu par 30%).
Pārējo KM prioritāšu lokā ir arī skolēnu stipendijas 11 KM pakļautības mūzikas un mākslas vidusskolās. Tās esot jāizlīdzina ar IZM pārziņā esošajām, kur tās bija uz pusi lielākas. Pieaudzis par miljonu eiro ir arī Kultūrkapitāla fonda finansējums: 200 000 eiro - reģionālo kultūras centru, 200 000 - reģionālo kultūras programmu, bet 100 000 populārās mūzikas atbalstam. Atlikušie 500 000 eiro - radošo personu pabalstiem. Atlikušie 500 000 eiro - radošo personu pabalstiem. Šādu cilvēku Latvijā kopumā ir 4200. «Par radošās personas statusu tiek diskutēts jau 25 gadus, bet tā arī nav aizgājis tālāk, jo Saeimā ticis uzska tīts par deklaratīvu, bez jebkādas ietekmes. Šobrīd atrasts reāls mehānisms, kas tiešām sniedz atbalstu radošām personībām,» norādīja D. Melbārde, piebilstot, ka līdzekļus paredzēts izmaksāt dīkstāves periodos un slimības pirmajās dienās. (Lietuvā šāda atbalsta sistēma darbojas kopš 2011. gada, Igaunijā - kopš 2005. gada, un abās finansē jums ir lielāks - aptuveni miljons eiro gadā.)
Domāts arī par sakrālā mantojuma saglabāšanu, proti, valsts nozīmes baznīcu (kopumā tādu ir 357), kapliču, mākslas pieminekļu remontiem, kam plānots papildu finansējums 2018. un 2020. gadā. S. Voldiņš skaidroja, ka konfesiju vadītājiem līdz 31. decembrim ir uzdots «iziet cauri sarakstam» un izvērtēt kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tās vietas, kurām būtu jāpiešķir nauda pirmām kārtām. «Vai miljons eiro kopumā ir daudz? Es teiktu, ka nē. Un šī nauda lielākoties ir paredzēta ne jau kapitāliem remontiem, bet logu, jumtu, apkures nomaiņai,» sacīja valsts sekretārs. Ir arī atbalsts diasporai un filmu nozarei pēc 2018. gada.
2019. gadā KM budžeta kāpums paredzams mazāks nekā nākamgad - tikai 4 miljoni eiro, un liela daļa summas aizies Kino centram - filmu finansējumam.