Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

E-veselība tiek ieviesta jau 9 gadus, iztērēti 14,5 miljoni

© Ekrānšāviņš no avīzes

Negatīvi vērtējams, ka Veselības ministrija (VM) visā e-veselības sistēmas projekta pārvaldībā un uzraudzībā kā mērķi nav izvirzījusi eveselības ieguvumu saņemšanu, bet gan orientējas uz Eiropas fondu projektu formālu pabeigšanu un sistēmas lietošanas obligāto uzsākšanas termiņu, kurš regulāri tiek atlikts. Šādi e-veselības ieviešanas procesu vērtē Valsts kontrole.

Valsts kontrole (VK) 2015. gadā veica revīziju, lai rastu atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijā nav veicies ar projekta E-veselība Latvijā īstenošanu. Revīzijā VK atzina, ka e-veselība ir solis pareizajā virzienā, tomēr VM īstenotā projekta vadība bijusi saraustīta un neefektīva, savukārt uzraudzība - nepietiekama. Neviens eveselības pakalpojums brīdī, kad notika revīzija, nebija pieejams, un nozares profesionāļi nebija ieinteresēti izmantot eveselību. Bažas bija arī par sistēmas un tajā uzkrāto datu drošību. Revīzijā VM tika sniegti 35 ieteikumi četrās būtiskās jomās - politikas pārvaldība, e-veselības pieejamība, projekta realizācija, kā arī sistēmas drošība un datu aizsardzība. Salīdzinot ar revīzijā konstatēto, pašlaik e-veselības uzraudzība, realizācija un drošības jautājumu risināšana ir būtiski uzlabojusies, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina VK speciālisti, tomēr vēl ir daudz darāmā, noteikti ir jāpanāk, ka sabiedrība, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un valsts gūst labumu no eveselības. VM ir ieviesusi 60 procentus no revīzijā sniegtajiem ieteikumiem - ir uzlabota projekta realizācijas uzraudzība un nodrošināta atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaiste, ir izstrādāti un pieejami e-pakalpojumi, saņemta Datu valsts inspekcijas atļauja personu datu apstrādei sistēmā un novērsti kritiskākie sistēmas drošības un datu aizsardzības riski. Taču joprojām Valsts kontrole saskata negatīvo, vispirms jau to, ka idejiski projekta mērķis neesot eveselības lietošanas ieguvumi, bet gan Eiropas struktūrfondu naudas apgūšana un formāli termiņi, kas, protams, arī ir būtiski, taču svarīgākais - vai šo sistēmu lieto un cik ērti tas ir izdarāms.

Valsts kontrole norāda, ka nav ievēroti arī Eiropas finansējuma izlietojumam atbilstoši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi - vairākos eveselības projektos daļa izdevumu tika atzīti par neattiecināmiem, turklāt Nacionālais veselības dienests nepiemērojot līgumsodus sistēmas izstrādātājam - 124 131 eiro - par termiņu kavēšanu.

«Veselības ministrijai jāturpina darbs, lai nodrošinātu, ka sabiedrība, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un valsts gūst labumu no eveselības ieviešanas,» saka eksperti Valsts kontrolē. Iepriekš noteiktais obligātais eveselības lietošanas termiņš vairākkārt ir pārcelts un pašlaik noteikts 2018. gada 1. janvāris. Valsts kontrole uzskata, ka līdz tam ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam jāpanāk maksimāli augsta ģimenes ārstu prakšu iesaiste eveselībā, jānovērš atlikušās problēmas sistēmas drošībā un datu aizsardzībā, kā arī jānodrošina sistēmā uzkrāto datu pareizība un kvalitāte.

«Kārtējo reizi nācās secināt, ka eveselības ieviešanas jomā darāmā joprojām ir ļoti daudz, lai gan atbildīgie ierēdņi iepriekš deputātiem komisijas sēdēs solīja, ka praktiski šo sistēmu varēs lietot jau no šāgada septembra,» secina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. «Līgumi nav noslēgti ar lielāko daļu ģimenes ārstu, nauda ir iztērēta, 0,7 miljoni ir norakstīti zaudējumos, un praktiski šī sistēma nestrādā.» Deputāti sēdē pauda neizpratni, kāpēc atbildīgie par šī projekta «caurumiem» nav saukti pie atbildības un pat sodīti.

***

Būtiskākie Valsts kontroles revīzijas secinājumi

• E-veselība tiek ieviesta jau 9 gadus

• Iztērēti 14,5 miljoni eiro

• Revīzijas brīdī nebija pieejams neviens no 31 epakalpojuma

• Tiktu ietaupīti 3 miljoni eiro, ja uzsāktu lietot no 2013. gada