DISKUSIJA: Pensionāriem indeksācija liela, bet nabadzības risks joprojām augsts

Uz kārtējo Rosbalt trešdienu sanākšanu uzaicinātie 27. septembrī apaļā galda sarunā diskutēja par to, kā rit pensiju indeksācija Latvijā. Diskusijas ietvaros tika skarti jautājumi: par pensiju indeksācijas īpatnībām Latvijā; par to, kādēļ indeksācijas no pirmā oktobra noteiktais pensiju paaugstinājums tomēr rada Latvijas pensionāru pretenzijas; ko pensiju sistēmas pilnīgošanai piedāvā Latvijas Pensionāru federācija. Diskusija izvērtās plaša, tādēļ publikācijas apjoms man ļauj sniegt vien atsevišķus, manis subjektīvi (!) izvēlētus tās fragmentus.

Latvijā patlaban esot 460-470 tūkstoši pensionāru. Plus vēl aptuveni simt tūkstoši invalīdu, kuri saņem pensijas. Tātad - 570 tūkstoši. Latvijas Pensionāru federāciju šobrīd veido 114 organizācijas. Ir organizācijas, kuras nav federācijā. Daugavpils, Preiļi… Vidējā vecuma pensija Latvijā šobrīd ir 304 eiro (VSAA dati, gada vidus), Igaunijā vidējā pensija ir 416, Lietuvā - 287 eiro.

Bet - ko tad teica apaļā galda dalībnieki?

Ekrānšāviņš no avīzes

Saeimas deputāte, Saeimas sociālo un darba jautājumu komisijas locekle Jeļena Lazareva uzskata, ka indeksācija priecē Latvijas pensionārus, taču neatrisina viņu problēmas.

Viņa uzsvēra, ka darba veterānu dzīve Latvijā kļūst arvien grūtāka, jo cenu un tēriņu pieaugums būtiski apsteidz pensiju indeksācijas apmērus. Sevišķi asi to izjūt pensionāri, kuru pensijas ir zemākas par iztikas minimumu. Un tādu Latvijā ir ap 70 procentiem.

Viņa atgādināja, ka pensiju indeksācija Latvijā parasti notiek pirmajā oktobrī un tās apjomu nosaka divas sastāvdaļas. Pirmā ir atkarīga no patēriņa cenu pieauguma indeksa valstī iepriekšējā gadā. Otra - no reālā vidējās algas pieauguma. Parasti summārais indekss ir 2-3 procenti. Šogad tas ir nedaudz lielāks - 4,39%. Naudas izteiksmē pensijas pieaugs par 3-15 eiro mēnesī. Indeksētas tiks pensijas, kuru apjoms nepārsniedz 350 eiro.

Lazarevas kundze uzskata, ka minimālo pensiju apjoms ir jāpaceļ līdz iztikas minimumam un jāievieš pensionāru veselības valsts apdrošināšana. Viņa uzskata, ka Latvijas valdībai nav jāpietiek tik vien kā ar pensiju indeksēšanu. Pensionāriem nepieciešamas efektīvākas rūpes no valsts puses. Viņiem ir tiesības tās nevis lūgt, bet pieprasīt. Viņi ir tās pelnījuši.

Savukārt Saeimas deputāts, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš teica: «Kas tad īsti ir pensiju indeksācija Latvijā? Tajos laikos, kad inflācija bija ļoti liela, bija ļoti liels cenu pieaugums un faktiski iznāca tā, ka pensijas (īpaši mazās, kuru apjoms sākotnēji bija 30-40 latu), protams, netika šai dārdzībai līdzi. Tāpēc vairākus gadus pensijas tika indeksētas divreiz gadā - pirmajā aprīlī un pirmajā oktobrī. Pēc tam, kad inflācija stabilizējās, indeksācija tiek pārskatīta reizi gadā - pirmajā oktobrī. Taču - indeksācija tika veikta procentos. Tie, kam pensija bija 100 latu, dabūja klāt piecus latus, bet tie, kam 300 - trīs reizes vairāk. Tā iznāca, ka mazās pensijas, kuras, starp citu, veido mūsu šodienas pensiju absolūtu vairākumu, savā maksātspējā atpaliek no vispārējā līmeņa, atpaliek no darba algas. Savulaik Likumā par pensijām tika ieviests labojums, ka, indeksējot pensijas, tiek ņemti vērā divi rādītāji. Viens - inflācija, otrs - cenu kāpuma indekss, no kura tika ņemti vērā tikai 25%. Indeksējot šie abi rādītāji tika saskaitīti.

Otrs moments. Mums diemžēl ir ļoti liela pensiju izkliestība. Pēc 2016. gada tā ir simt un vairāk reižu. Neoficiāli dati liecina, ka pensija var būt arī 19 000 eiro. Taču šajā gadā indeksācija tiek veikta saskaņā ar jaunajām izmaiņām likumā. Tiek ņemti vērā nevis 25, bet 50% indeksa kāpuma. Proti - šogad ir pati augstākā indeksācija pēdējos desmit gados - 4,39%. Tātad visas pensijas, kuras nav lielākas par 349 eiro, tiek pilnā apmērā indeksētas par šo procentu. Tiem, kam pensija lielāka, pārējā daļa neindeksējas. Izņēmums - černobilieši, represētie…

Nākamgad tiem, kuru darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, algas pieauguma indekss būs 60%. Bet tiem, kam 40 un vairāk - 70%. Pie tiem, kam būs 60%, pieder arī ļaudis, kuri strādājuši smagos un kaitīgos darba apstākļos.

Tātad - naudas izteiksmē pieaugums, ja tas tiktu piemērots šogad, būtu 3-5 eiro. Tas ir nenozīmīgs pieaugums. Taču te es gribētu piebilst, ka, pateicoties pensiju indeksācijai, visā likuma darbības laikā kopš 1996. gada pensijas ir augušas ļoti nopietni. Vidējā pensija mums tagad ir 304 eiro. Tiem, kam sākotnēji tā bija 220, tagad ir 300. Pateicoties indeksācijai, pieaugums ir 30%.

Jā, bija krīze, un indeksācija tika apturēta. To atjaunoja 2011. gadā. Pateicoties tam, ka Pensionāru federācija savāca 106 tūkstošus parakstu.»

- Kāpēc tad jūs ne tik sen rīkojāt savu sapulci, mītiņu?

- Uz to atnāca 70 organizāciju pārstāvji. Tātad, rupji sakot, divas trešdaļas. Un es gribētu teikt, ka šīs sapulces tiek rīkotas ne tikai tāpēc, lai nodarbotos ar kritiku, bet arī tāpēc, lai paskatītos, kas ir izdarīts un ko mums darīt tuvākajā nākotnē.

Šai sapulcei federācija sagatavoja četrus pamatjautājumus. Neraugoties uz indeksāciju, kura šogad bija, teiksim, labvēlīgāka nekā iepriekšējos gados, pensionāri ar mazajām pensijām objektīvi atpaliek no vispārējās izaugsmes. Rezultātā - nabadzības risks pensionāru vidē pieaug. To apliecina mūsu valsts oficiālie pētījumi, to apliecina OECD oficiālie pētījumi, Eiropas Komisijas pētījumi. Turklāt - mūsu pētījumi liecina, ka teju vai trešajai daļai pensionāru pilnīgi vai daļēji jāatsakās no rūpēm par savu veselību. Jo - tam trūkst līdzekļu.

Tika savākti apmēram desmit tūkstoši parakstu - apturēt nabadzības pieaugumu… Kā to panākt? Federācija iesniedza divpadsmit priekšlikumus (skat: www.pensionari.lv - V.A.). Saeima ir pieņēmusi lēmumu - pielikt vienu procentu apdrošināšanas iemaksām: pusprocentu - strādājošie, pusprocentu - darba devēji. Šis procents tiek virzīts veselības aizsardzībai. Paredzēts, ka tiem, kuri apdrošināti, un tiem, kuri nestrādā, tajā skaitā - pensionāriem, uz valsts rēķina tiks nodrošināts veselības aizsardzības pamatlīmenis. Pagaidām gan neviens nezina, kas tas tāds ir.

Taču - pensionāriem maksāt papildus neko nevajadzēs. Viņi saņems pamatkomplektu. Nevis minimumu. Minimums domāts tiem, kuriem gan nāktos piedalīties sociālajā apdrošināšanā, bet kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ tajā nepiedalās.

Bet saistībā ar pensionāriem mūs interesē dienas maksa stacionāros un medikamenti. Tāpēc viena no mūsu prasībām ir - atjaunot medikamentu kompensācijas pirmskrīzes līmenī. Tad daudzu medikamentu izmaksas tika kompensētas simtprocentīgi. Te ir viena nianse. Kompensēta tiek itin kā medikamenta pamatsastāvdaļa. Bet - tajā tabletē ir pamatviela un vēl 30% visa kā. Tas nekompensējas. Rezultātā - it kā simtprocentīga kompensācija, taču - jāmaksā šā vai tā.

- Vai jūsu priekšlikumos ir kas teikts par pensiju neapliekamo minimumu?

- Jā. Mēs sagatavojām dažus Likuma par pensijām grozījumus un sarunu līmenī saskaņojām jautājumu par to, ka neapliekamais pensiju minimums, sākot ar nākamo gadu, būs 300 eiro. Diemžēl pēc tam, kad sāka apspriest jauno nodokļu koncepciju, Nacionālā apvienība iesniedza priekšlikumu - palielināt pabalsta minimumu par katru bērnu. Kur ņemt naudu? Rezultātā vienojās par to, ka pensionāriem tie 300 eiro tiks panākti triju gadu laikā. Tagad - 235, nākamgad, no 2018. gada 1. janvāra - 250, tad - 270, bet 2020. gadā - 300 eiro.

- Runā, ka ienākuma nodoklis pensijām tiks samazināts no 23% līdz 20%. No kura laika?

- No jaunā gada. Likums ir pieņemts. Ieviesta ienākumu gradācija. Ciktāl tas skar pensionārus, būs 20%. No summas, kas augstāka par 250 eiro.

Jeļena Lazareva: - Manuprāt, šajā pensiju būšanā ir jāuzsver tieši jautājums par pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pats fakts, ka no pensijas tiek maksāts ienākuma nodoklis, ir nonsenss. Proti - mūsu pensionāri ir nodokļu maksātāji. Tiesa, lielās pensijas daudzās valstīs arī tiek apliktas…

Andris Siliņš: - Jā, 70-75% valstu tās apliek. Taču pie mums apliek nevis pensiju, bet ienākumus…

Jeļena Lazareva: - Te piemetināsim, ka valstī pastāv iztikas minimums, kurš ilgi nav ticis pārrēķināts. Arī tas nav pareizi. Tas jāpārskata ik gadu. Pēdējais cipars - 252 eiro. No šīs summas nodokļi jebkurā gadījumā nav jāiekasē. Taču - līdz šim nodokļi tiek ievākti no pensijām, sākot ar 235 eiro. Jā, sākot ar jauno gadu, tie būs 250 eiro. Situācija gandrīz izlīdzināsies.

Iztikas minimumu it kā plāno pārrēķināt 2018. gadā. Šis jautājums būtu jāregulē likumdošanas ceļā. Minimums nav jāapliek ar nodokļiem. Te jārunā par taisnīgumu. Mēs taču nerunājam par kādiem papildu maksājumiem, mēs runājam tik vien kā par iztikas minimuma nodrošināšanu. Citādi iznāk - pat ja pensionārs saņem 252 eiro, no viņa vēl iekasē nodokli. Turklāt - pensiju fonds tomēr aug. Nevar teikt, ka tajā ir caurums. Nav nemaz tik slikti.

Andris Siliņš: - Ienākuma nodoklis skar vien ap 35% pensionāru. Tāpēc, ka Latvijā 65% pensionāru saņem pensijas mazākas par 235 eiro mēnesī. Patlaban ienākuma nodoklis no pensionāriem gadā ir ap 80 miljoniem eiro. Savukārt pensijas lielākas par tūkstoti eiro saņem mazāk par vienu procentu.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Žilde uzsvēra, ka pensionāri raduši dzīvot diezgan saudzīgi un ekonomiski. «Ir jādomā ļoti uzmanīgi. Vai tas iztikas grozs saskaitot iznāks adekvāts tai naudas summai, ko mēs gribam, lai mums pieliek. Vai mums neteiks - pietiek, ko jūs vēl gribat! Jums vairāk nevajag! Vai tad jūs katru gadu pirksiet jaunu ziemas mēteli, jaunus ziemas zābakus? Vai remontēsiet māju? Vēl ko? Tā ka - šis minimums mums ir kā tāds karsts kartupelis… Mēs vēlamies, lai tiktu noteikts grozs…»

Andris Siliņš: - Mēs pasūtījām grozu pensionāriem. Ar kādu domu? Ja grozs ik gadus palielinās par 5%, esiet tik labi arī indeksāciju rēķināt 5%.

Jeļena Lazareva: - Pašu pensiju proporcijas - tā ir liela problēma. 67% pensionāru pensijas ir niecīgas… Uzdevums - izlīdzināt šo izkliedi…

Otrs, ko gribu uzsvērt - ja izmantot Eiropas pieejas, tad būtu jārunā par 50% vidējās algas valstī. Eiropā tas ir nabadzības riska rādītājs. Tur nav neapliekamā minimuma, groza jēdzienu. Proti - ja tu saņem mazāk par 400 eiro, tu esi pakļauts nabadzības riskam. Tas nozīmē - te var būt dažādas pieejas.

Andris Siliņš: - Patlaban vidējā alga, no kuras nomaksāts sociālais nodoklis, ir - 349 eiro reiz divi. Ap 700 eiro. Kopumā vidējā alga ir augstāka. No 1. janvāra minimālā alga mums būs 400 eiro. Viena daļa Pensionāru federācijas priekšlikumu ir saistīta ar minimālo algu.

Rīgas aktīvo senioru alianses konsultante Jeļena Kovardinska uzskata, ka šobrīd mums ir trīs pensionāru tipi. Pirmie - tie, kuri devās pensijā līdz 1996. gadam. Viņiem piemaksa ir - pusotrs eiro. Tiem, kuri devās pensijā līdz 2012. gadam, piemaksa ir - eiro. Trešā grupa - jaunie pensionāri, kuri devās pensijā pēc 2012. gada, piemaksu nesaņem. Neraugoties uz to, ka līdz 1996. gadam nostrādājuši 19-20 gadus. Tā jau ir diskriminācija. Viņas organizācijas pārstāvji jautājuši ekonomistiem: cik tad ir jāsamaksā nodokļos, lai tev pēc 20 gadiem pensija būtu 700 eiro. Kaut vai tāpēc, lai nebaidītu jaunos ļaudis ar to, ka viņi saņems tikai pirmo līmeni, bet - gluži pretēji - uzturēt pozitīvu psiholoģiju: ja jūs pēc 20 vai 15 gadiem, nav svarīgi, kaut vai piecdesmitgadīgi, gribēsiet iet pensijā, tad, ja nodokļu situācija bijusi stabila, jums jābūt, pieņemsim, 50 tūkstošiem nodokļos nomaksātu eiro. Tad jums - trīsdesmit, četrdesmitgadīgajiem radīsies motivācija maksāt nodokļus. Taču - ar to ir jānoņemas ekonomistiem.

Vēl viens jautājums. «Nevar būt galvenais grāmatvedis ar minimālo algu. Taču pie mums minimālā ir visiem - direktoriem, ekonomistiem, juristiem… Proti - mums nav kontroles, lai alga atbilstu amatam.»

Andris Siliņš: - Uzminiet, cik cilvēku aizgāja pensijā līdz 1996. gadam? 140 tūkstoši. Es domāju - daudz mazāk. Un starp viņiem tikai divi tūkstoši tādu, kam pensija mazāka par 150 eiro mēnesī. Bet to vidū, kuri aizgāja pensijā pēc 1996. gada, tādu ir 26 tūkstoši.

Kāpēc es to saku? Pensiju aprēķina, pamatā ņemot vērā divus rādītājus - darba stāžu un to, cik lielas apdrošināšanas iemaksas veiktas. Šie rādītāji ir nesatricināmi. 1996. gadā es strādāju Finanšu ministrijā. Latvijā tad bija lauksaimniecības mašīnu rūpnīca… Alga - no 15 līdz 20 latiem mēnesī. Visiem. Izņemot direktoru, galveno grāmatvedi, galveno inženieri un direktora vietnieku. Minimālā alga tolaik bija 40 latu…

Bet, ja jūs lasīsiet federācijas priekšlikumus, tad redzēsiet, ka mēs pievēršam uzmanību arī tādam būtiskam rādītājam kā - pašvaldību atbalsts. Taču vietējie nosacījumi ir ļoti dažādi… Mēs vairākkārt esam vērsušies pie pašvaldībām ar dažādiem jautājumiem. Piecas, sešas, desmit pašvaldības ir pievērsušas uzmanību mūsu vēstījumiem. Veikušas izmaiņas. Pārējās plāta rokas - nav naudas! Jo pašvaldību finanšu stāvoklis ir ļoti dažāds. Visaugstākais atbalsts ir Rīgā. Otrajā vietā - Ventspils.

Tostarp mūsu pensiju sistēma ir pasaules pensiju sistēmu pirmajā desmitniekā. Tā ir efektīva augošas ekonomikas apstākļos. Bet, ja sākas svārstības, parādās problēmas.

Pensionāru federācijas valdes locekle Brigita Ripa devās pensijā 1996. gadā. Viņa teica: «Sapelnīju 264 latu pensiju. Domāju, ka no manas pensijas nodoklis netiek iekasēts. Bet izrādījās, ka gadā maksāju nodokli virs 80 latiem. Turklāt… Mums taču pielika klāt arī nekustamā īpašuma nodokli.»

Andris Siliņš: - Patlaban izdevās uz diviem gadiem apturēt kadastrālās vērtības pieaugumu. Taču OECD rekomendācijas ir viennozīmīgas - jums ir ļoti zems nekustamā īpašuma nodoklis. Paaugstiniet! Teju vai piecas reizes. Kas notiks?

Dzintra Žilde: - Savulaik varēja nopirkt, privatizēt dzīvokli par sertifikātiem. Viens sertifikāts maksāja 28 rubļus. Un Eiropa tagad domā - ja jau Latvijā tik daudz dzīvokļu īpašnieku, tas nozīmē, ka mēs dzīvojam šiki un maksājam par savu īpašumu zemus nodokļus. Rodas nonsenss - viņi nekādi nespēj saprast, ka Latvijā ir mazas pensijas, viņi domā, ka mēs te dejojam, dziedam un mītam savos bagātajos dzīvokļos… Arī šos jautājumus pienāktos kaut kā regulēt.

Jeļena Lazareva: - Svarīgi ir skatīt šos jautājumus kompleksi - ne tikai pensiju, bet visu to komplektu, kas nepieciešams pensionāram. Pensionārs tērē medikamentiem vairāk nekā katrs cits. Turklāt - uzticība pensiju sistēmai. Tieši stabila pensiju sistēma veido jaunatnes uzticību un sapratni - maksāt nodokļus vai nē. Bet neskaidrības problēma ir šobrīd aktuāla - neviens nezina, kas būs pēc 20 gadiem.

Un vēl es gribu pievērst uzmanību tam, ka - ja līdz 2004. gadam nodoklis tika saukts par sociālo nodokli, tad tagad to sauc par sociālās apdrošināšanas iemaksu. Taču apdrošināšana - tas ir mazliet kas cits. Proti - sociālā nodokļa funkcija ir tikai pensija, šo nodokli izdeva tikai pensijām. Šobrīd nosaukums negarantē, ka tu šo nodokli ieguldi savā pensijas fondā. Kopš 2004. gada jēga, pieeja šim jautājumam ir ļoti klusi, taču globāli mainīta. Tāpēc tagad runāt par to, ka sociālais nodoklis tev kaut ko nodrošina, var visai nosacīti. Tavu apdrošināšanu slimības, bezdarba… gadījumā. Arī tas ir jāsaprot. Tas jāsaprot jauniešiem, jaunajai paaudzei - tas, ko viņi maksā, un tas, ka viņiem patiešām jāuzkrāj līdzekļi.