Lakmusa papīrs kārtībai KNAB
 
©F64 Photo Agency

Pateicoties tā dēvētajām Rīdzenes sarunām, kļūs skaidrs, cik kvalitatīvi daudzus gadus iekšējo konfliktu plosītajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) organizēta valsts noslēpumu saturošas informācijas glabāšana

Šāds secinājums izriet no Drošības policijas priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa paustā tā dēvētās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem. Drošības dienesta pārstāvis skaidroja, ka viens no KNAB uzdevumiem šobrīd ir dienesta izmeklēšanu ietvaros noskaidrot, kas publiskajā telpā nopludināja Rīdzenes sarunu ierakstus. «Ja valsts noslēpuma sargāšana KNAB ir organizēta augstā līmenī, tad personas, kas nopludināja šo informāciju, atradīs ļoti drīz,» teica I.Ulmanis un piebilda, ka pretējā gadījumā izmeklēšanā intensīvāk iesaistīsies Drošības policija. Vienlaikus pašlaik tiek pētīts, vai visas Rīdzenes sarunu epizodes ierakstītas likumīgā ceļā - ar tiesneša sankciju.

Savukārt Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Freimanis izgaisināja sabiedrībā iepriekš izskanējušo viedokli, ka Rīdzenes sarunas medijiem nopludinātas kāda Latvijai nedraudzīga specdienesta interesēs, lai diskreditētu mūsu valsti un destabilizētu politisko situāciju.

«Mēs neesam to konstatējuši, ka darbotos citu valstu specdienesti. Šī informācija nav publicēta citu valstu interesēs,» saka A. Freimanis un uzsver, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, kā valsts noslēpumu saturošā informācija varēja nokļūt publiskajā telpā.

Drošības policija arī turpinot pārbaudi par Rīdzenes sarunās izskanējušo apdraudējumu Latvijas tiesiskuma pamatiem un Krievijas ietekmi uz Latvijas iekšpolitiku, kura aizsākta pēc Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara iesnieguma.

Vēršoties drošības dienestā, politiķis norādīja - ja pieļauj Rīdzenes sarunu autentiskumu, tajās izskanējusī informācija satur ne vien būtisku apdraudējuma risku valsts tiesiskuma pamatiem, bet arī norāda uz iespējamu tiešu Krievijas ietekmi un pretlikumīgu iejaukšanos Latvijas politikas veidošanā un valsts iekšējās lietās. Arī Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji pirmdien atgādināja, ka viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevumiem ir noskaidrot, vai publicētās sarunas ir autentiskas un atbilst KNAB veiktajos ierakstos fiksētajām sarunām.

«Materiālos ietvertie sarunu fragmenti par it kā Maskavā izlemtu Latvijas Republikas nākamā Ministru prezidenta kandidatūru, par mērķi iesaistīt prokrieviskus spēkus valdībā ir uzskatāmi par apdraudējumu Latvijas valstiskajai suverenitātei, un to izmeklēšana ir vistiešākais Drošības policijas kompetencē esošs jautājums,» pauda deputāts.

Jau vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu krimināllietā, kas tika ierosināta 2011. gadā par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, bet vairāku gadu izmeklēšanas tika izbeigta bez rezultātiem.