Ārvalstu un organizāciju centieni ietekmēt procesus Latvijā kļūst agresīvāki

Aizvien redzamāki un agresīvāki kļūst dažu ārvalstu, organizāciju un personu centieni ietekmēt procesus Latvijā, atzīst Drošības policija (DP).

Kā ziņo telekompānijas TV3 raidījums "Nekā personīga", pastiprinātu uzmanību priekšvēlēšanu laikā notikumiem Latvijā pievērš Krievija, un Drošības policija atklāj, ka pēdējos gados aizvien redzamāki un agresīvāki kļūst dažu ārvalstu, organizāciju un personu centieni ietekmēt procesus mūsu valstī. Aizvien biežāk mēģinājumi ietekmēt Latvijas politisko virtuvi notiek arī ar mediju palīdzību, tāpēc Latvijas dienestiem tos uzdots uzmanīt īpaši rūpīgi.

Kā atzīst Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (TP), uzmanība ir uz visām tām pusēm, kur varētu būt kāda ārējo spēku ietekme uz vēlēšanu rezultātiem.

"Tāds ir uzstādījums. Par to mēs esam vienojušies ar drošības orgāniem ieskaitot arī Kažociņa kungu un tāpēc tam tiek sekots līdzi," atklāj Kučinskis. "Ja tas pārsniedz kaut kādu kritisko svītru un lieta var kļūt nopietna, es domāju troksnis būtu lielāks un to būtu nepieciešams pacelt augstākā līmenī."

Satversmes aizsardzības birojs kā piemēru min Dmitriju Jermolajevu, kurš ir atbildīgais par Krievijas Prezidenta kancelejas izveidotā laikraksta "Rasijskije Vestji" interneta versiju. Latvijai veltītajā sadaļā publicēti tulkoti raksti no Latvijas avīzēm, bet pa vidu atrodami raksti, kas ir baumas un izdomājumi.

Meli portālā rakstīti arī par "Nekā Personīga" - pēc raidījuma, kurā demonstrēta kāda skatītāja atsūtīta fotogrāfija ar trīs oligarhu - Šķēles, Šlesera un Lemberga - tikšanos, nākamajā dienā parādījusies nezināmu Kremļa laikraksta avotu izdomājumi, ka šī fotogrāfija saņemta no Satversmes aizsardzības biroja un ka specdienests izseko Šleseru 24 stundas.

Bet, kā norāda "Nekā Personīga", Jermolajevs nav vienkāršs žurnālists, kuram patīk internetā rakstīt paša izdomātus sacerējumus - Jermolajevs ir profesionāls izlūks jau otrajā paaudzē. Viņa tēvs Jurijs Jermolajevs bija Krievijas specdienestu sakaru virsnieks Ņujorkā. Jermolajeva un viņa ģimenes darbību grāmatā "Comrade J" aprakstījis 2000.gadā uz Ameriku pārbēgušais krievu izlūkdienesta virsnieks Sergejs Tretjakovs. Tretjakova pāriešana amerikāņu pusē bija lielākais trieciens Krievijas specdienestiem pēc Aukstā kara beigām. Bijušais krievu izlūks atklāja, ka Krievijas spiegu darbība Rietumu demokrātijai pēc Aukstā kara beigām ir tikai pastiprinājusies.

Agrāk Dmitrijs Jermolajevs bijis cienījams diplomāts - no 2002. līdz 2005.gadam viņš strādāja par Krievijas vēstniecības trešo sekretāru Latvijā. Šajā laikā viņš dibināja aktīvus kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem un Satversmes aizsardzības birojs atklāja viņa izlūka darbību. Jermolajevam piemēroja tā saukto kluso izraidīšanu, aizliedzot viņam iebraukšanu Latvijā.

Vienā no pēdējām baumām Jermolajeva veidotajā lapā ir minējumi par vēlēšanu rezultātiem Latvijā. Nezināmu ekspertu nesaprotamā veidā tapušās prognozes vēsta, ka uzvarētāja būs Zaļo un Zemnieku savienība ar 25% vēlētāju atbalstu. Tālāk ar 20% seko "Vienotība", kā arī Šlesera un Šķēles apvienība. Politiķi par to tikai groza galvas un brīnās, stāsta "Nekā Personīga".

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais