Kampaņa "Tutepatās" – apstājies, ieskaties, saredzi un atbalsti!
«Kad man piedzima meitiņa Klēra, es iestigu pēcdzemdību depresijā. Tās nebija skaistas ciešanas, kā bieži labpatīk domāt, kad uznāk drūms garastāvoklis. Tās bija pretīgas, tumšas, baisas sajūtas un trauksme, kas pārņēma mani un kurās bija jānoraugās maniem tuvajiem,» vaļsirdīgi atzīstas aktrise Madara Melne-Tomsone.
Rīt, kad visā pasaulē tiks atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena, viņa ikvienu interesentu aicina uz t/c Spice, kur pulksten 14 Latvijā pirmā pirms- un pēcdzemdību depresijas biedrība Debesmanna rīko kampaņu Tutepatās - lai pievērstu sabiedrības uzmanību un informētu par jautājumiem par jauno un topošo vecāku emocionālo labsajūtu.
Kampaņu atklās ar LR1 raidījuma Ģimenes studija tiešraidi pulksten 14 no t/c Spice, kur raidījuma vadītājas Agnese Drunka un Mairita Znotiņa uz sarunu aicinās psiholoģi Diānu Zandi, rakstnieci Daci Rukšāni, radio balsi Valdi Melderi un aktrisi Madaru Melni-Tomsoni. Bet uz Tutepatās sarkanā paklāja kāps operdziedātāja Evita Zālīte, mūziķe Māra Upmane-Holšteine un Juris Kalnišs no grupas Astro’n’out.
«Šīs sajūtas nenovēlu nevienam,» pārcietusi pēcdzemdību depresiju, saka Madara Melne-Tomsone. Tagad viņa priecīgi saka, ka tas laiks viņas dzīvē ir pagājis un to, zināmā mērā, veicinājis arī tas, ka viņa savās sajūtās dalījās ar vēstuli portālā debesmanna.com. «Kāpēc es to darīju? Tāpēc, ka tad, kad es mocījos, informācijas bija ļoti maz. Un, jā, man būtu noderējis, ja kāda būtu pateikusi: man arī tā bija, tas bija šausmīgi, esmu ar tevi, tev blakus, tu tiksi galā! Pēc šīs atzīšanās es feisbukā saņēmu daudzas vēstules, kurās sievietes man pateicās, stāstīja savu pieredzi un lūdza padomu, kā rīkoties un pie kā vērsties. Apziņa, ka tik daudzas no mums saskaras ar šo problēmu, bija baisa, tāpat kā dažādās sarunās dzirdētie viedokļi, ka «tā depresija tāds slinkums jau vien ir», ka «mūsu laikā nekā tāda nebija» un «vai tad tu nezināji, ka būs grūti»... Tāpēc, ja arī nav neviena stiprinoša vārda, ko pateikt cilvēkam, kuram ir grūti, tad vismaz esiet līdzās un nenosodiet, jo tad, kad depresija ir pa īstam, bāršana nepalīdz un saņemties ir tikpat neiespējami, kā ar prāta spēku apturēt rota vīrusu,» aicina trīs gadus vecās Klēras mamma. Viņas meitiņa, kas bija gaidīta un mīlēta, ieradās pasaulē pēc sarežģītas grūtniecības un smagām dzemdībām. Un, lai arī grūtniecība bija prieka avots gan vīram, gan radiem, jo īpaši Madaras un Jāņa vecākiem, kuri pirmo reizi kļuva par vecvecākiem, lai arī topošā māmiņa bija lasījusi literatūru par grūtniecību, dzemdībām, bērna pirmajiem dzīves mēnešiem, tomēr nekas viņu nesagatavoja pēcdzemdību depresijai...
Starp citu, visā pasaulē apmēram 15% sieviešu un 10% vīriešu, gaidot piedzimstam mazuli un pirmajā gadā pēc dzemdībām, līdzās mīlestībai un priekam par bērnu, atbildībai par viņa aprūpi izjūt prieka un enerģijas zudumu, grūtības koncentrēties ikdienas darbiem, dažbrīd dziļu nomāktību. Depresija perinatālajā periodā var izpausties kā daži simptomi, kuri parasti pāriet, saņemot atbilstošu emocionālo un sociālo atbalstu, vai kā smags psihiskais stāvoklis, kas prasa nopietnu ārstēšanu. Tikai daži vecāki meklē profesionāļu atbalstu, jo vaino sevi par savu pašsajūtu un negrib saņemt sabiedrības nosodījumu.
Depresija nav kauns, slinkums vai izlaidība, un tā nāk, ne lūgta, ne saukta. Daudziem cilvēkiem depresija ir daļa no viņu dzīves. Un jaunie vecāki nav izņēmums, jo vecāku loma nesola tikai laimi un prieku, un cerību piepildījumu. Tā ietver arī šaubas, nedrošību un dažbrīd izsīkumu. Tāpēc Debesmanna aicina: apstājies, ieskaties, saredzi, atbalsti!