Roķe pieļauj, ka viņas uzsāktā reforma radio nav bijusi NEPLP gaumē

© Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency

Bijusī Latvijas Radio (LR) valdes locekle Sigita Roķe pieļauj, ka viņas uzsāktā LR strukturālā reforma nebija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) gaumē.

Viņa intervijā aģentūrai LETA izteica aizdomas, ka viņas prezentētā LR struktūras reforma padomei nebija pa prātam, jo laikā, kad NEPLP ar to tika iepazīstināta, no tās nesekoja nekādi konkrēti iebildumi vai ierosinājumi. "Bet es no sākotnējām sarunām sapratu, ka padome LR struktūras reformai bija izdomājusi kaut kādu citādāku modeli," sacīja Roķe.

Iepriekšminētais pieņēmums, viņasprāt, liecina, ka NEPLP vēlējusies iejaukties LR vadības jautājumos, kuros tai nav nekāda pilnvarojuma. "Šajā gadījumā mēs atkal runājam par to, ka reāli LR struktūra un struktūras reformas - tā ir LR autonoma darbība. Tā ir LR iekšēja darbība, un padome atkal pārprot savu pilnvarojumu. Padomei nav jāvada sabiedriska autonoma medija iekšējie procesi un iekšējās darbības," skaidroja bijusī LR valdes locekle.

Viņa atzīmēja, ka padome, tāpat kā jebkurš sabiedrības pārstāvis, var izteikt viedokļus par sabiedrisko mediju, jo tas pieder sabiedrībai. Tomēr Roķes ieskatā jau konkrēti lēmumi, kas nosaka, kā sabiedriskais medijs strādās, organizēs darbu, nodrošinās redakcionālo neatkarību vai viedokļu daudzveidību, ir medija iekšējās darbības autonomijas jautājums. "Nevienam no ārpuses nebūtu jāvada sabiedriskais medijs," uzsvēra Roķe.

Vienlaikus viņa pauda nožēlu, ka viņai neizdevās pabeigt LR iesāktās reformas. Tomēr viņa norādīja, ka tik konservatīvā uzņēmumā ar tādu vēsturi un tradīcijām, kāds ir LR, sākt pārmaiņu procesus nav viegli. "Sākumā arī mums radio iekšienē negāja viegli, jo mēs no sākuma gan daudz strīdējāmies, gan cits citam mēģinājām pierādīt, vai vajag, vai nevajag iet vienā vai citā virzienā. Skaidrs, ka visi vadītāji, kas vadījuši pārmaiņu procesu, ļoti labi zina, cik tas ir grūts - arī psiholoģiski, nevis tikai intelektuāli. Process nav viegls," sacīja bijusī LR valdes locekle.

Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency

Tomēr Roķe izjūt zināmu lepnumu, kad, strādājot pie LR reformām, viņa ar iesaistītajām pusēm nonāca līdz kopsaucējam par vienotu reformu plānu, kas ietvēra gan konkrētas veicamās darbības, gan aprēķinus, gan laika rāmi, proti, 2018.gada 1.janvāri, līdz kuram tās jāīsteno.

"Paralēli šī lielā reforma, protams, iekļāva visus citus jautājumus, kas LR ir diezgan būtiski risināmi, tostarp arī atalgojuma jautājumus, kur mēs bijām vienojušies, gan par cita veida budžetēšanu, gan par cita veida atalgojuma sistēmas izstrādi, gan par visiem pārējiem jautājumiem," norādīja bijusī LR valdes locekle.

Lai iepriekšminētos jautājumus varētu sakārtot, viņa mēģināja pārliecināt lēmumu pieņēmējus, ka LR tiešais algu budžets ir parāk mazs. "Pirmo reizi vai vispār LR pārskatāmā pēdējo gadu vēsturē šogad ir piešķirts finansējums algu jautājuma sakārtošanai. Protams, tas neatrisina visas problēmas, bet kaut kādā mērā tās sāpīgākās problēmas šis piešķīrums, kas ir apstiprināts valdībā, bet kuram vēl jāiziet Saeima, būtiski uzlabos situāciju LR. Tostarp palīdzēs risināt to pašu jautājumu par papilddarbu daļas iekļaušanu algās," uzsvēra Roķe.

Latvijā

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un ārlietu ministre Baiba Braže (JV) šodien plkst.9 aicina vienoties klusuma brīdī un pieminēt visus Ukrainā bojāgājušos cīnītājus, informē Valsts kanceleja.

Svarīgākais