Plaušu vēža pacientam veiktā unikālā operācija slimnīcai izmaksājusi 6400 eiro

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Septembra otrajā pusē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pacientam ar plaušu vēzi veiktā unikālā operācija, kā arī pirms tās izdarītie izmeklējumi un pēcoperācijas aprūpe slimnīcai izmaksājusi kopumā 6400 eiro, informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Viņa norādīja, ka šī saudzīgā, mazinvazīvā operācija jeb uniportālā videotorakoskopiskā bronhoplastiskā lobektomija konkrētajam pacientam bija vienīgā iespēja izārstēties. Šim pacientam bija pārāk liels risks, ka vaļēju operāciju, kuras laikā tiek plaši atvērts krūškurvis, vīrietis cienījamā vecuma un citu faktoru dēļ neizturēs. Turklāt šī maksimāli saudzīgā operācija un tās ietvaros veiktā bronhu plastika ļāva saglabāt lielāko daļu plaušas un tās funkcijas.

Lietiņa informēja, ka patlaban pacients izrakstīts no slimnīcas un jūtas labi. Izmeklējumi liecina, ka audzēju izdevies pilnībā likvidēt un nekāda papildu ārstēšana nav vajadzīga.

Pacients slimnīcā nokļuva caur ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas sistēmu jeb tā dēvēto "zaļo koridoru" diagnozes precizēšanai. Tā kā nevarēja izslēgt arī tuberkulozi, pacientam nebija jāmaksā ne par izmeklēšanu, ne operāciju.

Lietiņa norādīja, ka operācijā iesaistītie mediķi saņēma atalgojumu atbilstoši slimnīcas noteiktajiem atalgojuma veidošanas principiem.

LETA jau ziņoja, ka septembra otrajā pusē RAKUS pirmo reizi Latvijā pacientam ar plaušu vēzi tika veikta unikāla operācija, caur četrus centimetrus lielu iegriezumu ievadot krūškurvī speciālus instrumentus un videokameru, kas attēlu no krūškurvja iekšienes pārraida uz monitoru, ļaujot ķirurgam veikt nepieciešamās manipulācijas. Šāda veida krūškurvja operācijas ar uniportālu pieeju jeb caur vienu iegriezumu Latvijā veic vien divus gadus, un tās prasa speciālas iemaņas un lielu ķirurga meistarību.

Pēc slimnīcas pārstāves paustā, RAKUS veiktā operācija Latvijā ir unikāla ar to, ka tās gaitā veikta arī bronhu plastika - izgriezta ļaundabīgā audzēja skartā galvenā bronha daļa un atlikusī daļa savienota ar veselajiem bronhiem, ļaujot izvairīties no visas plaušas izņemšanas un plaušai maksimāli saglabāt savas funkcijas. Bronhu sašūšana, veicot šādu mazinvazīvu operāciju, prasa īpašu precizitāti un rūpību, un to ar šādu ķirurģisko pieeju veic vien atsevišķās klīnikās pasaulē, norādīja Lietiņa.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Sarežģīto operāciju veica ķirurgs Ints Siliņš, asistējot ķirurgam Rihardam Mikilpam-Mikgelbam. Par anestēziju gādāja anestezioloģe Ingrīda Saba un anestēzijas māsas Marika Dežurova un Ilga Priekule. Operācijas veiksmīgu norisi nodrošināja arī operāciju māsas Baiba Giptere un Anda Vanaga, kā arī māsu palīdze Oksana Rumjanceva. "Šī operācija mums bija liels izaicinājums, un par tās veiksmīgu norisi noteikti jāpateicas visai komandai, jo viens ķirurgs to nevar paveikt," sacīja operējošais ķirurgs Siliņš.

Operāciju veica 72 gadus vecam pacientam, kuram plaušu vēzis tika atklāts samērā nejauši. Ģimenes ārsts kungu profilaktiskos nolūkos bija nosūtījis uz plaušu rentgenu, ko viņš vairākus gadus nebija veicis, un rentgenogrammā atklājās izmaiņas. Tālākie izmeklējumi atklāja plaušu vēzi, kas atrodas labās plaušas centrā un skāris arī galveno bronhu.

Šādos gadījumos parasti veic visas plaušas izņemšanu vai audzēja izoperēšanu un bronhu plastiku, plaši atverot krūškurvi. Atveseļošanās process pēc tik vērienīgas ķirurģiskas iejaukšanās bieži ir ilgs un smags, un ne visi to iztur. Savukārt pēc šādas saudzīgas mazinvazīvas operācijas, kāda tika veikta pacientam, atgūšanās parasti notiek dažās dienās, ļaujot pacientam visai ātri atgriezties ierastajā dzīves ritmā, skaidroja Lietiņa.

Viņa piebilda, ka operācijas laikā kopā ar audzēju pacients zaudēja tikai trešdaļu labās plaušas, kuras iztrūkums īpaši neietekmēs pacienta pašsajūtu un fiziskās spējas. Pacientiem, kuriem izņem visu plaušu, elpošanas nepietiekamības dēļ bieži nākas samierināties ar aizdusu un dažādiem ierobežojumiem fizisko aktivitāšu ziņā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais