Kopš 90.gadu sākuma Latvijā nav notikusi neviena rasistiski motivēta slepkavība

Ziņojumā skaidrotas dažādas Krimināllikumā ietverto pantu izmaiņas, lai to rezultātā panāktu rasu diskriminācijas izskaušanu un atbildību, kā arī jau esošie panti, kas paredz atbildību par dažādiem noziegumiem pret rasēm. ĀM dokumentā arī informē, ka, piemēram, 2013.gadā spēkā stājās Fizisku personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums, grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tāpat mērķa sasniegšanai īstenotas dažādas programmas un projekti un piešķirti līdzekļi sabiedrības integrācijai.

Vienlaikus dokumentā minēti tiesu spriedumi lietās, kas saistītas ar rasu diskrimināciju. Piemēram, 2014.gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa notiesāja nosacīti personu un atzina, ka interneta ziņu portālā minētās personas ievietotie komentāri objektīvi provocēja uz nacionālo, etnisko un rasu naidu un nesaticības izraisīšanu starp dažādām tautām.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Dokumentā Latvija norādījusi arī uz valstī pastāvošajām tiesībām uz vienlīdzību tiesas priekšā, tiesībām piedalīties vēlēšanās, tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot valstī, tiesības izbraukt no jebkuras valsts, ieskaitot savu valsti, un atgriezties savā valstī, tiesībām uz domas, apziņas un reliģijas brīvību un citām tiesībām, kas attiecināmas uz ikvienu.

Ziņojumā ietverta arī informācija par sabiedrības izglītošanu rasu diskriminācijas jautājumos un amatpersonu profesionālo izglītošanu šajos jautājumos.

Ziņojumā ietverto informāciju, kuru 10.oktobrī plānots apstiprināt valdībā, apkopoja Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Ģenerālprokuratūru.