Dabas vērotājs prognozē, kāda būs ziema un vai būs balti Ziemassvētki
Dabas vērotājs Vilis Bukšs savā blogā publicējis savas jaunākās prognozes, kāda būs gaidāmā ziema un vai mums būs balti Ziemassvētki.
"Vērojot turpmāko rudeni un ziemu, nozīmīgs ir tieši lapkritis. Ja vējains lapkritis, gaidāma ne šāda ne tāda ziema. Ja rudenī kokiem lapas ilgi nenobirst, tad būs gara ziema Ja lapkritī ābelēm atveras ziedpumpuri, uzzied pa kādam ceriņzaram vai pat jasmīnam, tad var gaidīt maigu ziemu.
F64
Parasti vasaras nozīmīgajās dienās tiek veidots nākošās ziemas pamats. Jēkaba diena (25. jūlijs), kas no rīta bija ar miglu, vēlāk kļuva saulaina un silta, paredz, ka ap Ziemassvētkiem būs arī aukstas dienas. Lazdām riekstu arī bija daudz, bet daudz bija arī tukšu un samelnējušu. Toties pīlādžu zari līkst zem sarkano ogu ķekariem un egles bagātas ar čiekuriem. Savukārt ozoliem zīļu un apiņiem galviņu salīdzinoši maz. Tas norāda, ziemā sniega būs daudz un Ziemassvētki Latvijas lielākajā daļā būs balti. Tāpat 7. augusts, kas nozīmīgs laika vērojumos, rāda, ka ziemā būs daudz nokrišņu. 18. augusts, kas pārsvarā bija saulains un mēreni silts, prognozē mērenu decembri un daudz nokrišņu.
Šobrīd, rudenī, koku dzeltēšana un vēja izkaisītās lapas liecina par salīdzinoši agru, vējainu un sniegainu ziemu. Dzērves un zosis, kas oktobra sākumā dodas uz siltajām zemēm norāda uz garu, mitru un aukstu rudeni.
Par to, ka ziemā var būt dienas ar lielu aukstumu, liecina arī skudras, kas vasaras nogalē izveidojušas augstus pūznīšus. Pērkona negaiss septembrī, kas dažviet bija, paredz daudz sniega ap Ziemassvētkiem.
Vasaras pēdējie mēneši un rudens šogad vairāk slapjš nekā sauss. Applūdušie lauki un ūdensputni kuri tajos barojas, vērš uzmanību uz to, ka pēc Jaungada var būt stiprs sals un turpmāk arī auksts pavasaris. Savukārt Miķeļu nedēļa, kad pie mums dažas dienas viesojās atvasara, paredz, ka laika apstākļi marta beigās un Lieldienās (1. aprīlis) būs jauki.
Rudens, kas šobrīd valda Latvijā, kopumā būs mitrs un vēss. Turpināsies līdz Mārtiņiem (10. novembris). Oktobra pirmajā pusē nereti rudens lietus, dažviet arī krusa un temperatūra dienās ap plus 8, 13 grādi. Skaidrās bezvēja naktīs iespējamas rudens salnas līdz mīnus 2 grādiem. Oktobra otrajā pusē laika apstākļi mainīgi, kad mākoņi mīsies ar saulīti, nokrišņi īslaicīgi. Pēc 25. oktobra naktīs viegls rudens sals, nokrišņi īslaicīgi un dienās no nulles līdz plus 5 grādiem. Šajā laikā var būt neliels sniegs un līdz ar to ceļi slideni. No 23. oktobra līdz mēneša beigām vējains, iespējamas arī rudens vētras. Novembra pirmajā pusē, pārsvarā līdz Mārtiņiem, laika apstākļi līdzīgi, kad sniegs mīsies ar lietu un daždien arī piesals. Vēlāk, novembra otrajā pusē, jau uzstājīgāk sāks klauvēt ziema.
Ziema sāksies lēni un jau novembra otrajā pusē Austrumlatvijā sals saglabāsies arī dienas laikā. Vēlāk būs arī atkušņi un līdz decembra vidum īstu ziemu nav ko gaidīt. Laikā ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu sals vietām var nokrist līdz mīnus 10, 15 grādiem pēc Celsija. Novembra otrajā pusē uz neilgu laiku, vismaz Austrumlatvijā, izveidosies arī neliela sniega sega, kas līdz Ziemassvētkiem gan noplaks, gan pieaugs. Laikā pirms Ziemassvētkiem var būt vējainas un nokrišņiem bagātas dienas, kad vietām var izveidoties bieza sniega sega. Tālāk, janvārī un februārī iespējams īslaicīgs kodīga sala periods, kad termometra stabiņš naktīs dažviet var nokrist līdz mīnus 27, 30 grādu atzīmei. Sals neatkāpsies arī marta sākumā un tikai mēneša vidū sajutīsim pavasara elpu.
Rādās, kopumā šī ziema būs aukstākā un dziļākā pēdējo piecu gadu laikā. Skaidrāk par ziemu varēs spriest pēc laika apstākļiem 23. oktobrī, Mārtiņos (10. novembris), Katrīnās (25. novembris)," raksta