Ģimenes pabalsts nonāk sprukās
Valdībai būs jāizlemj, vai ģimenes pabalstu palielināt būtiski un sekot Nacionālās apvienības (NA) ierosinātajam simts eiro pabalstam par trešo bērnu, vai ņemt vērā labklājības ministra Jāņa Reira bažas, ka daudzās ģimenēs pabalsts līdz ar šīm izmaiņām samazināsies.
Iemesls tam ir zelta zivtiņas trūkums visu vēlmju izpildei, jo, lai būtiski palielinātu pabalstu par trešo un nākamajiem bērniem vienā ģimenē un iekļautos valdības atvēlētajā finansējumā, varētu notikt izmaiņas kārtībā, kā bērnus saskaita, lai ģimene saņemtu valsts pabalstu. Demogrāfijas lietu padome ceturtdien nolēma mainīt ģimenes pabalsta modeli, atrodot iespēju nesamazināt pabalstu nevienai ģimenei.
Ekrānšāviņš no avīzes
Pašlaik ģimenes valsts pabalsts ir noteikts pēc bērnu kārtas skaita ģimenē un par katru bērnu tas ir atšķirīgs: par pirmo bērnu - 11,38, par otro - 22,76, par trešo - 34,14, par ceturto un nākamajiem - 50,07 eiro. Pašlaik arī noteikts, ka gadījumā, kad vecākais bērns sasniedz 19 gadu un par viņu pabalstu vairs nemaksā, jaunākais bērns vai bērni saglabā savu «kārtas» numuru ģimenē, līdz ar to arī pabalsta apmēru.
Diskusija par šo pabalsta apmēra noteikšanu sākās brīdī, kad Labklājības ministrija aplēsa nepieciešamo finansējumu ģimenes valsts pabalsta palielinājumam saskaņā ar NA ierosinājumu palielināt šo pabalstu par pirmo bērnu līdz 15 eiro, par otro - līdz 35 eiro, bet par trešo un nākamajiem - līdz 100 eiro. NA politiķi bija aprēķinājuši, ka šim mērķim nepieciešami 32 miljoni, taču valdība, lemjot par prioritātēm, demogrāfijai atvēlēja 28 miljonus eiro. Pēc ministrijas datiem, lai īstenotu NA iecerēto pabalstu palielinājumu, ar šo summu nepietiek. Tas izraisījis politiķu stīvēšanos Demogrāfijas lietu padomē, kā arī sabiedrības viedokļu apmaiņu - kā pareizi pabalstu palielināt un vai pabalsti vispār ir svarīgi dzimstības jautājumu risināšanā?
Lai varētu īstenot savu nodomu, NA rosinājusi mainīt pabalsta piešķiršanas kārtību, proti, pabalsta apmērs būtu atkarīgs no tā, nevis cik vispār bērnu ir dzimuši ģimenē, bet - cik ģimene pašlaik audzina un aprūpē. Labklājības ministrija nepiekrīt tādam ģimenes valsts pabalstu palielināšanas modelim, kas daudzām ģimenēm pabalsta apmēru pēkšņi samazinātu. Ja pašlaik ģimenē, kur ir divi bērni, bet viens jau sasniedzis pilngadību, par nepilngadīgo maksā 22 eiro pabalstu, tad pēc izmaiņām par šo bērnu pabalsts būtu 11,34 eiro. Labklājības ministrs Jānis Reirs nepiekrīt tādam variantam un piedāvā citu - palielināt ģimenes valsts pabalstu gan par pirmo, gan par otro, trešo un nākamajiem bērniem, nemainot noteikumus par pabalsta apmēru, ja kāds no bērniem sasniedz 19 gadu vecumu. Tomēr šis priekšlikums līdz ar to paredz mazāku pieaugumu pabalstam - par pirmo bērnu to piedāvāts noteikt 15 eiro, par otro 30 eiro, par trešo un nākamajiem - 60 eiro.
Nākotnes fonda vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka Latvijai vajadzētu pāriet uz tādu ģimenes valsts pabalstu sistēmu, kurā izmaksājamās naudas apmērs ir atkarīgs tieši no apgādājamo, nevis visu bērnu skaita. «Ņemot vērā mūsu valsts nelielos budžeta līdzekļus, vairāk jākoncentrējas uz to ģimeņu finansiālu atbalstīšanu, kuras mazus bērnus audzina tieši pašlaik. Tas būtu taisnīgāk, jo bērni, kuri jau ir izauguši, paši strādā un nopelna iztiku, viņi par sevi parūpējas paši, tāpēc vairāk jārūpējas par tiem, kuriem vairāki bērni apgādībā ir tagad,» uzskata I. Mežs. Tomēr viņš arī uzskata, ka nebūtu pareizi, veicot pabalstu reformu, daudzām ģimenēm situāciju pasliktināt. Vislabāk, ja tiktu nodrošināta tāda sistēma, ka ieguvēji ir visas ģimenes vai vismaz - neviens nav zaudētājs.