Briti Latgali pielīdzina Katalonijai. Kāpēc tā?
Izdevums Independent Eiropas kartē iezīmējis reģionus, kas cīnās par savu neatkarību. Britu nolaidības vai ļaunprātības dēļ tajā redzama arī Latgale. To, ka Latgalei nav ne mazākās līdzības ar Kataloniju, saprot tikai Latvijā. Tieši tāpēc Spānijas notikumos nostāties kataloniešu pozīcijās latviešiem ir riskanti.
Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars kategoriski noliedz, ka no Latgales puses būtu manāmas kādas separātisma vēsmas: «Nekā tamlīdzīga! Latgale cīnās par atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar applūdušajām teritorijām, un tā tieši ir valsts politika, nevis reģionālā.»
VDK pirksts
Britu medijs faktu, ka Latgales atkarība no centrālās varas ir lielāka nekā visai pārējai Latvijai kopā, kaut kādu iemeslu dēļ ignorē un Latgali paliek zem virsraksta Šī karte parāda Eiropas reģionus, kas cīnās, lai sasniegtu neatkarību. Tālāk publikācijas tekstā vēstīts: «Britu izstāšanās neapšaubāmi ir lielākā šķelšanās, ko piedzīvosim Eiropā tuvākajā laikā, tomēr visā Eiropā pastāv tādas kustības, kas var izraisīt nāciju fizisku sašķelšanos.» Teju katrai Eiropas valstij iezīmēts kāds vai pat vairāki reģioni, kas vēlas iegūt autonomiju vai neatkarību. Latgale pieskaitīta pie autonomijas tīkotājiem. Šīs publikācijas kontekstā vērts atgādināt, ka laikrakstu Independent 2010. gadā iegādājās bijušais padomju Valsts drošības komitejas darbinieks Aleksandrs Ļebedevs, un konkrētais raksts patiešām izskatās pēc informācijas provokācijas Kremļa gaumē. Ārlietu ministrijai ir lūgts izvērtēt publikāciju un nepieciešamības gadījumā reaģēt.
Līdzjutējiem jāatdziest
Šī nav pirmā reize, kad Lielbritānijā bāzēts medijs nepamatoti dramatizē situāciju Latvijā. Vispirms bija BBC pusdokumentālā pusmākslas filma, kur tieši notikumi Latgalē aizsāk trešo pasaules karu. Pēc tam BBC.ru ieradās atspoguļot Latgales kongresa simtgades pasākumu, kur daži dalībnieki patiešām aizmuldējās par autonomijas nepieciešamību. Taču tagad autonomija jau iezīmēta kartē. Gluži kā provocējot ekstrēmistus, sašūpot Latviju un arī citas Eiropas valstis. Tieši tāpēc situācija Spānijā ir bīstama visiem. Un, kā atzīst eiroparlamentāriete Inese Vaidere: «Ja skatāmies uz Latgali, tas ir sevišķi bīstami. Latvijai Katalonija ir nevajadzīgs precedents.» Spānijas konstitūcija neparedz reģionālos referendumus. Jautājums par Katalonijas neatkarību var tikt izlemts tikai nacionālā nobalsošanā. Tāpēc likumīga juridiska rāmja kataloniešu prasībai nav.
Vaidere atgādina, ka arī Latvijā ir runāts par reģionālo referendumu nepieciešamību. Taču situācija Spānijā rāda, ka šāda iespēja būtu visai neviennozīmīgi vērtējama: «No balsošanas, kas paredzēta lokālu saimniecisku jautājumu risināšanai, var izaugt referendums ar politiskām prasībām.»
Spāņu asaras
Deputātes I. Vaideres e-pastā pāris dienās sakrituši tūkstoši e-pasta vēstuļu ar vēstījumu: palīdziet Katalonijai, demokrātijas SOS, vajadzīga Eiropas mediācija! Taču izskatās, ka šīs vēstis producē roboti. Mediji savukārt ir pārpildīti ar viltus ziņām. To off record (bez ieraksta) preses konferencē Eiropas Parlamentā aizvakar stāstīja augsta Spānijas valdības amatpersona. Pat tāds solīds izdevums kā franču Le Monde esot publicējis melīgu stāstu, kā spāņu policists sirmai sievietei salauzis visus pirkstus - pa vienam vien. Plaši tiražēta arī bilde ar asiņainu bērnu, bet tā ir četrus gadus veca un ņemta no nemieriem Čīlē. Saskaņā ar oficiālajām Spānijas valdības rīcībā esošām ziņām pēc referenduma dienas konfliktiem stacionēti divi cilvēki. Vienam iešauts ar gumijas lodi, bet kāds policists dabūjis sirdstrieku un no pārdzīvojumiem nomiris. Savukārt daudzajos ievainoto simtos, par kuriem runā Katalonijas valdība, esot ieskaitīts ikviens, kas apraudājās no asaru gāzes. Spānijas amatpersona pārmeta klātesošajiem žurnālistiem, ka Eiropas mediji šobrīd nekritiski tiražējot viltus ziņas. Stāstot par notikumiem savā valstī, diplomāts vienubrīd pat apraudājās.
Spānijas situācija ir ļoti komplicēta. Iespējams, pirmdien Katalonija vienpusēji pasludinās neatkarību, izraisot bezprecedenta krīzi Spānijā. Taču tās radītais satricinājums var ietekmēt arī citas Eiropas valstis. Uz šī dramatiskā fona ar mūsu Latgali viss ir vislabākajā kārtībā, un tā tam arī jāpaliek.