Latvijas seniori ir strādīgākie Eiropā

 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas seniori ir vieni no aktīvāk nodarbinātajiem Eiropas Savienībā. Latvijā vecumā virs 65 gadiem algotu darbu strādā 16,1 procents senioru, ekonomiski neaktīvi ir 83,9 procenti. Tas ir trešais zemākais ekonomiski neaktīvo senioru īpatsvars Eiropā, zemāks tas bija tikai Lielbritānijā 83,2 procenti un Igaunijā 74 procenti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums Vecāka gadagājuma iedzīvotāji Latvijā.

Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, un saskaņā ar pensiju likumu 2016. gadā pensionēšanās vecums bija 62 gadi un deviņi mēneši, bet līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas datiem, faktiskais pensionēšanās vecums 2016. gadā bija 61,67 gadi vīriešiem un 61,59 gadi sievietēm. Tieši pensionēšanās vecuma sasniegšana ir viens no galvenajiem iemesliem darba attiecību pārtraukšanai. Saskaņā ar 2016. gada Darbaspēka apsekojuma rezultātiem gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 73,6 procenti nestrādājošo senioru pēdējo darbu pārtrauca sakarā ar pensionēšanos. Tomēr daudzi pensionāri turpina strādāt arī pensijas vecumā.

Saskaņā ar Darbaspēka apsekojuma datiem 2016. gadā 65 līdz 74 gadu vecumā ekonomiski aktīvi bija 31,5 tūkstoši jeb 16,1 procents iedzīvotāju, bet ekonomiski neaktīvi bija 164,4 tūkstoši jeb 83,9 procenti iedzīvotāju. Lielākā daļa (94,8 procenti) ekonomiski neaktīvo vecākā gadagājuma iedzīvotāju darbu nemeklēja, jo bija pensionējušies. Savukārt ģimenes apstākļu vai veselības problēmu dēļ darbu nemeklēja 3,8 procenti senioru, cerības atrast darbu bija zaudējis viens procents gados vecāku ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, bet 0,4 procenti darbu nemeklēja citu iemeslu dēļ. Tikai nelielai daļai ekonomiski neaktīvo senioru bija vēlme strādāt, lai gan darbu viņi nemeklēja. No visiem ekonomiski aktīvajiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem 2016. gadā nodarbināti bija 98,2 procenti jeb 30,9 tūkstoši (ekonomiski aktīvs skaitās arī tāds iedzīvotājs, kurš ir bez darba, bet to meklē). Senioru nodarbinātības līmenis 2016. gadā bija 15,8 procenti, kas ir par 6,5 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, taču par 9,5 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā, kur ir augstākais senioru nodarbinātības līmenis visā Eiropā.

Salīdzinot 65 gadus vecus un vecākus Rīgas, citu pilsētu un lauku iedzīvotājus, atklāta tendence, ka vecumā līdz 75 gadiem lielāka daļa nodarbināto ir starp Rīgā dzīvojošajiem, savukārt pēc 75 gadu vecuma - laukos dzīvojošajiem, norāda Statistikas pārvaldes eksperti. Vislielākā nodarbināto 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju proporcija ir Pierīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju vidū, bet vismazākā - Latgales reģiona iedzīvotāju vidū. Tāpat lielākā daļa pensionāru strādā pilnu darba laiku, bet nepilnu darba laiku - 30,8 procenti. Puse senioru, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, negribēja darbu ar normālu darbalaiku, bet piektdaļa nepilnu darbalaiku strādāja personisku, ģimenes apstākļu dēļ vai sakarā ar slimību, darbnespēju. Piektdaļa senioru nevarēja atrast darbu ar normālu darbalaiku vai uzņēmums bija noteicis nepilnu darbalaiku.

Tā kā senioru vidū nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars ir daudz augstāks nekā nodarbinātajiem 15 līdz 64 gadu vecumā, arī faktiski nostrādāto stundu skaits vidēji nedēļā senioriem ir mazāks. Visvairāk stundu seniori strādāja ražošanas sektorā, bet vismazāk pakalpojumu sniegšanas sektorā. Augstākais vecāka gadagājuma nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars 2016. gadā bija izglītības nozarē (14,8 procenti). No visiem nodarbinātajiem (15-74 gadu vecumā) izglītības nozarē 5,6 procenti bija personas 65 līdz 74 gadu vecumā.

 

Abonē