Labākais, ko attiecībā pret ģimenēm ar bērniem izdarījusi valdība, laikam ir tas, ka vēl nav atņemts astoņus latus lielais ģimenes valsts pabalsts, ironiski saka divu bērnu māmiņa Sigita. Tas ir vienīgais valsts atbalsts divu bērnu ģimenei.
Šā gada maijs nāk ar jauniem ierobežojumiem pabalstu saņemšanā – vecāku pabalstu vairs nevar saņemt strādājošie vecāki, vairs nepiešķir arī piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta.
Nevar nosaukt labo
Diemžēl Neatkarīgās aptaujātās ģimenes ar bērniem nevar nosaukt pat vienu vai divas labas, pozitīvas lietas, ko ģimeņu labā būtu darījusi valdība, ņemot vērā, ka tieši ģimenes ar bērniem krīzes situācijā ir visneaizsargātākās. "Tieši šodien saņēmu valsts pabalstu, šos 16 latus, un varu teikt, protams, labi, ka tādi vispār ir, tomēr tas nav liels atspaids ģimenei ar diviem maziem bērniem, tas drīzāk ir simbolisks atgādinājums, ka mums ir bērni," saka Sigita. Tiesa, par bērnudārzu jāmaksā tikai daļēji – par bērnu ēdināšanu, arī medicīniskā aprūpe pie ģimenes ārsta ir bez maksas, taču tas viss ir formāli. Nekāda cita atbalsta, tāda, kas stimulētu laist pasaulē mazuļus, ģimenēm ar bērniem nav.
Divpadsmitgadīgās meitas māmiņa Līga Neatkarīgajai saka: labā ziņa ir vienīgi tā, ka Latvijas valsts pastāv un ka mēs ar meitu neesam bijušas spiestas aizbraukt no valsts. Otrkārt, viņa novērojusi, ka skolās ir ļoti mazinājusies izglītības kvalitāte. "Izskatās, ka nekas nemainīsies, tāpēc man ir jāalgo privātskolotāji."
"Mans bērns neslimo, bet par to nav jāsaka paldies valsts varai, bet kādam tur augšā," par svarīgāko pirms Mātes dienas saka Līga.
"Mani vistiešāk skāra uzturlīdzekļu samazinājums – tie jau tāpat bija smieklīgi, taču tagad ir tikai 30 lati mēnesī, tāpēc neko labu es pateikt diemžēl nevaru," atklāj divu bērnu – gadu vecās meitiņas un sešgadīgā dēliņa – mamma Kristīne. Viņa gan iebilst, ka pašreizējos apstākļos bija labi vismaz tas, ka vecāku pabalstu uzreiz neapcirpa, bet atstāja vismaz nelielu pārejas periodu... "Ikdienā lasu citu māmiņu pārdomas, un ļoti daudzas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma paliek bez darba, ļoti daudzām nākas cīnīties par uzturlīdzekļiem, jo tēvi savus bērnus neatbalsta. Diemžēl tāda ir Latvijas realitāte," spriež Kristīne.
Pabalstus nemazināt nesola
Par pensijām politiskā nostāja ir visai vienota – publiski politiķi sola tās nesamazināt, bet par bērnu pabalstiem tik vienotas nostājas nav. Bērnu pabalstus kopš krīzes sākuma ir skārušas vislielākās izmaiņas, jo, lai arī pensijas tika samazinātas, Satversmes tiesā tika izcīnīta uzvara un pensijas – atmaksātas.
Diemžēl vecāku pabalstu lietā, kur tika apstrīdēta norma, ka strādājošiem vecākiem maksā tikai 50 procentus no vecāku pabalsta, uzvaru tiesā neguva. No šā gada maija, ja māte vai tēvs turpina strādāt, viņš pabalstu saņemt vairs nevar.
Vairs nav piemaksas
Otrkārt, ģimenēm, kurās piedzimst bērns, vairs nemaksā piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Pats pabalsts ir 296 lati, bet līdz šim maksāja piemaksas – par pirmo bērnu ģimenēm plus 100 latus, par otro – vairāk, par trešo – vēl vairāk.
Šogad rudenī attiecībā uz vecāku pabalstiem stāsies spēkā pērn valdības apstiprinātie ierobežojumi, proti, vecāku pabalsts nebūs lielāks par 350 latiem un 50 procentiem no tās summas, kas ir virs 350 latiem.
Izmaiņas ir arī attiecībā uz ģimenes valsts pabalstu – astoņus latus par bērnu, kas dzimis pēc 2010. gada 2. maija piešķirs tikai no bērna viena gada vecuma.
Labklājības ministrija norāda, ka ģimenēm ar bērniem joprojām tiek saglabāti visi valsts sociālie un valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti.
Uz to, ka valsts attieksme pret ģimenēm ar bērniem ir tāda, kas stimulē vecākus nemaksāt nodokļus, vairākkārt norādījis Māmiņu klubs. Tā vadītāja Sandija Salaka saka: "Kam mums ir vajadzīgas ministrijas, partijas, to programmas? Mammas un tēvi parūpēsies par saviem bērniem paši, tai skaitā – arī veidojot paši savus uzkrājumus, neatvēlot tos mesliem.