Saldā cukura rūgtā cena - ko maksājusi mums ES cukura reforma?

Cukura ražošanu Eiropas Savienībā 50 gadus diktēja kvotu sistēma, kurai nule kā pielikts punkts. Tā rezultātā cukura cenai Eiropas Savienībā (ES) teorētiski vajadzētu samazināties. Taču prognozes liecina par pretējo – pat ja sākotnēji cukurs kļūs lētāks, vēlāk var sekot cenu kāpums.

Latvijai jau ir līdzīga pieredze - pirms 10 gadiem cukura reformas ietvaros tika likvidētas divas cukurfabrikas, taču toreiz solīto lēto cukuru Latvijas pircēji tā arī nav sagaidījuši. Atgūstot neatkarību, valstī darbojās trīs cukurfabrikas - Jelgavas, Jēkabpils un Liepājas, kas pat ar uzviju spēja nodrošināt vietējo patēriņu.

Nauda ražošanas vietā

Ar mērķi sabalansēt cukura ražošanu Latvijā 2000. gadā ieviesa kvotu sistēmu. Tā radīja nosacītu stabilitāti cukurbiešu nozarē un garantētus ienākumus biešu audzētājiem un arī cukura ražotājiem. Taču 2006. gadā ES lauksaimniecības ministri vienojās reformēt cukura sektoru, proti, samazinot un likvidējot neefektīvo cukura ražošanu, paaugstināt sektora konkurētspēju nākotnē.

Lai ieinteresētu pārtraukt cukura ražošanu, ES piedāvāja dāsnas kompensācijas, konkrēti Latvijas cukurbiešu audzētājiem, fabrikās strādājošiem un cukurfabriku īpašniekiem - kopumā 48,5 miljonus eiro. Liepājas un Jelgavas cukurfabriku īpašnieki izlēma par labu kompensācijām, nolīdzinot fabrikas līdz ar zemi.

Bijusī premjerministre Laimdota Straujuma savulaik atzina, ka cukura reforma bijusi kļūdaina, tās mērķi netika sasniegti un Latvija, kā arī citas valstis pasteidzās ar cukura fabriku slēgšanu. Viņa atzina, ka ES piedāvātie kompensējošie maksājumi cukurbiešu audzētājiem bija ļoti pievilcīgi, bet reizē arī uzsvēra, ka lēmumu par rūpnīcu slēgšanu pieņēma īpašnieki.

Cenu krituma vietā - kāpums

ES lauksaimniecības ministru vienošanās 2006. gadā arī paredzēja, ka četru gadu laikā, tas ir, līdz 2010. gadam, Eiropas cukura cenas tiks samazinātas par 36%. Tomēr CSP dati liecina, ka cukura mazumtirdzniecības cenas pēc cukurfabriku likvidēšanas Latvijā nevis samazinājās, kā tas tika solīts ES cukura reformas sākumā, bet ir pieaugušas. Pirms reformas cukura vidējā cena veikalos bija zem 1 eiro par kilogramu, bet pēc reformas ar atsevišķiem izņēmuma gadiem virs 1 eiro par kilogramu. Eiropas Komisijas savukārt uzsver, ka ES vidējā cukura cena kopš 2016. gada beigām ir pieaugusi līdz apmēram 500 eiro par tonnu un dažos pēdējos mēnešos ir bijusi stabila.

Cukura kvotu gals teorētiski paver iespējas tirgu piepildīt ar lētu cukuru. Taču pastāv bažas, ka šīs prognozes nepiepildīsies, jo pārprodukcijas radīto cenu samazinājuma efektu noslāpēs citu izmaksu kāpums, kā arī lētā cukura aizplūšana uz citiem tirgiem.

Svešumā ražots cukurs zināmā paciņā

Kad 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika un Liepājas cukurfabrika patrauca darbu, vēl kādu laiku veikalos bija nopērkams vietējais cukurs. Pat neskatoties uz tā augsto cenu, pircēji šim produktam bija lojāli un bija gatavi pirkt to par augstāku cenu nekā citu zīmolu cukuru.

Arī šobrīd mazumtirdzniecībā ir nopērkams Jelgavas cukurs, lai gan rūpnīca, kas savulaik ražoja šo iecienīto zīmolu, ir nolīdzināta līdz ar zemi. Saražoto, bet vēl nesafasēto Jelgavas cukurfabrikas produkciju un zīmolu Jelgavas cukurs 2007. gadā nopirka a/s Danisco Sugar (tagad Nordic Sugar). Šobrīd uzņēmums Jelgavas cukuru ražo savās ražotnēs. Jelgavas cukurs atšķiras no Eiropas standarta cukura ar lielāku kristālu izmēru. Lielāks cukura kristāls ilgāk šķīst un attiecīgi ilgāk saglabā salduma sajūtu. Kaut arī lielāku kristālu audzēšana ir energoietilpīga, tieši šādu cukuru ir iecienījuši Latvijas pircēji.

Tā kā Latvijā vairs nav savas cukurrūpniecības, veikalu plauktos rindojas no ārvalstīm ievestais cukurs - lielākoties no Lietuvas, Dānijas un Polijas. Latvijas lielākie mazumtirgotāji cukuru iepērk tieši no ražotāja, savukārt mazāki pārtikas veikali to iepērk no pārtikas vairumtirgotājiem. Pārtikas vairumtirgotāji iepērk cukuru no piegādātājiem vai nu fasētā veidā, vai arī lielākos iepakojumos un paši to safasē mazākos iepakojumos. Latvija ik gadu importē aptuveni 40 līdz 50 tūkstošus tonnu cukura. Piemēram, pērn Latvijā ievestas 45 850 tonnas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Savukārt 2000. gadā, kad Latvijā tika ieviesta cukura kvotu sistēma, imports, neskaitot reeksportu, bija vien 500 tonnas, atrodams Valsts cukura ražošanas un patēriņa 2000. gada bilancē.

Noņem siltumnīcas apstākļus

Cukura kvotu sistēma ES tika ieviesta 1968. gadā, un tā, no vienas puses, ierobežoja cukura ražošanas apjomu, bet no otras - paredzēja ievērojami augstāku atbalsta cenu nekā cena pasaules tirgū. 2006. gadā pirms cukura reformas ES maksātās cenas Eiropas cukurbiešu audzētājiem pat trīs reizes pārsniedza pasaules cenas. Līdz ar kvotu pārtraukumu zemnieki vairs nevarēs saņemt garantētu cukurbiešu iepirkumu cenu.

«Kvotu sistēmas beigas iezīmē svarīgu pagrieziena punktu Eiropas cukura nozarē un ir vēl viens svarīgs solis kopējās lauksaimniecības politikas pārorientēšanā uz reālo tirgu. Ražotājiem nu būs iespēja paplašināt tirdzniecību pasaules tirgos, un ar pienācīgu Eiropas Komisijas politikas atbalstu, piemēram, Cukura tirgus novērošanas centra palīdzību, kurš sniedz laicīgu un būtisku informāciju par tirgu, viņiem ir visas iespējas gūt panākumus. Esmu pārliecināts, ka kopš laika, kad tika pieņemts lēmums par cukura kvotu sistēmas beigu datumu, nozare ir atradusi veidu, kā gūt labumu no iespējām, kas rodas līdz ar šīs sistēmas beigām,» uzsver lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.

Ekrānšāviņš no avīzes

EK uzsver, ka arī pēc cukura kvotēšanas pārtraukšanas cukura nozare varēs saņemt palīdzību situācijās, kad cukura tirgū rodas negaidīti traucējumi, piemēram, ieviešot ievērojamu ES importa tarifu (ārpus preferenciālas tirdzniecības nolīgumiem) un izmantojot iespēju sniegt atbalstu cukura uzglabāšanai privātās noliktavās, kā arī veicot krīzes situācijām domātus pasākumus, kas EK ļautu rīkoties smagas krīzes tirgus gadījumā, kad tirgus cenas strauji pieaug vai samazinās. Lauksaimniekiem tāpat būs pieejams arī ienākumu atbalsts tiešmaksājumu veidā, un ES dalībvalstīm ir iespēja sniegt tā saukto brīvprātīgo saistīto atbalstu grūtībās nonākušām nozarēm, tostarp cukurbiešu audzētājiem.