22 000 bērnu gadā cieš no vardarbības

© Ekrānšāviņš no avīzes

Katru gadu Bērnu slimnīcā nonāk ap 15 bērnu, kas cietuši no seksuālās un fiziskās vardarbības. Liela daļa no cietušajiem bērniem ir pavisam mazi un ir cietuši ilgstoši, atklājot Bērnu slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda ierosinātu sociālo kampaņu Nosargāsim bērnus, sacīja slimnīcas virsārste Renāte Snipe. Bērnu slimnīcas mediķi aicina sabiedrību būt atbildīgākai un bērnus palīdzēt nosargāt.

«Katru gadu Latvijā piedzimst vidēji 20 000 bērnu. Tieši tikpat daudz bērnu katru gadu nonāk Bērnu slimnīcā ar traumām, kuras varēja nenotikt. Tās nav iedzimtas, smagas slimības, tie nav vīrusi vai saasinājušās veselības problēmas. Mēs vēlamies uzsvērt, ka 22 000 bērnu ir cietuši vardarbības dēļ - gan tiešas, gan netiešas,» stāsta R. Snipe. Bērnu slimnīca apkopojusi datus par desmit visbiežākajām vardarbības traumām, kuras varēja nenotikt ar bērniem, ja būtu padomāts par bērnu pieskatīšanu, par bērniem drošu vidi un aizsarglīdzekļiem, piemēram, braucot ar riteni, vai par autosēdeklīti - automašīnā. Visbiežākās ir kritienu traumas - 2016. gadā tās guva 20 654 bērni, jo vecāki nav nodrošinājuši bērniem aizsargķiveres, elkoņu un ceļu sargus vai arī bērni tos nav lietojuši. Šo traumu iemesls ir arī fakts, ka bērni netiek pieskatīti. 318 reizes pagājušā gada laikā Bērnu slimnīcas komanda ir vērsusies pie dažādām Latvijas bāriņtiesām, lai ziņotu par sociālā riska apstākļiem vai vardarbību, kurā cietis bērns. 238 bērni 2016. gadā vērsās slimnīcā pēc tam, kad viņus bija sakodis suns. Vislielākā daļa no cietušajiem ir divus gadus veci bērni, kuri sakosti sejā un plaukstās. 165 bērni, vairums vecumā līdz diviem gadiem, apdedzināja ķermeni ar vecāku dzerto kafiju, tēju vai verdošu ūdeni. Daļai no viņiem slimnīcā bija jāpavada vairāk nekā mēnesi, tajā skaitā veicot operācijas.

Pērn 122 bērni vērsās pēc palīdzības ar pārsistu galvu, lauztām rokām un kājām. «Batuts nav bīstams un nerada traumas, ja uz tā atrodas viens bērns un apkārt ir aizsargtīkls,» saka R. Snipe. «2016. gads bija pirmais gads Bērnu slimnīcas vēsturē, kad arī ziemas sezonā tika vesti batutos traumēti bērni saņemt neatliekamo palīdzību, jo ir atvērti iekštelpu batutu izklaides centri.»

Simt bērni 2016. gadā bija apēduši bīstamus priekšmetus, ko atraduši uz grīdas, plauktā vai spēlējoties ar vecumam nepiemērotām rotaļlietām. Lielākā daļa no viņiem ir divus līdz četrus gadus veci. Ārsti stāsta, ka svešķermeņi izvilkti no barības vada un elpceļiem. Šo bīstamo priekšmetu saraksta augšgalā ir magnētiskās bumbiņas, baterijas, burkānu gabaliņi, rotaļlietu nolauztie gabaliņi. Liela daļa bērnu piekļūst viegli aizsniedzamās vietās novietotai sadzīves ķīmijai un to iedzer. Apēsti medikamenti ir vēl viens traumu veids, kam var būt arī smagas sekas - apstāties elpošana. Katru gadu ap 15 bērnu nonāk Bērnu slimnīcā fiziskas un seksuālas vardarbības dēļ. Diemžēl daudzos gadījumos bērni slimnīcā nonākuši jau atkārtoti vai arī mediķu novērotais, piemēram, traumu vai sasitumu veids liecina, ka bērns, pirms nonācis slimnīcā, cietis no vardarbības ilgstoši.

«Cietušo bērnu skaits liecina, ka mēs, pieaugušie, neesam spējuši par viņiem parūpēties. Kampaņas laikā vēlamies skaidrot, kuras situācijas bērniem ir īpaši bīstamas un kādas var būt sekas,» saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Bērnu slimnīcas psihoterapeite Gunta Andžāne aicina visiem kopā bērnus sargāt: «Ja redzam, ka bērns brauc ar velosipēdu bez ķiveres, uzrunājam vecākus vai pašu bērnu. Ja redzam, ka bērnam ir zilumi vietās, kas visbiežāk nav saistīti ar kritieniem, ziņojam par to atbildīgajām iestādēm.» Viņa gan piebilst, ka Latvijas sabiedrībai raksturīga pasivitāte un vēlme neiejaukties.



Latvijā

Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Svarīgākais