Latvija cer iegūt piekļuvi Krievijas arhīviem
Latvijas-Krievijas Humanitārajā darba grupā Latvija vēlas virzīt jautājumu par piekļuvi Krievijas arhīviem.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas vēsturniekiem laiku pa laikam ir iespēja iegūt arhīva materiālus, bet tikai selektīvā veidā un ne visu, ko vēsturnieki vēlētos apskatīt, lai pētītu vēsturi, skaidroja vēstnieks. Viņš norādīja, ka Humanitārajā darba grupā tiek apspriesti jautājumi, kas vienai vai otrai pusei šķiet svarīgi un, kas būtu ietilpināmi zem samērā vispārinātā jēdziena.
"Krievija šajā grupā cenšas runāt par savu skatījumu, kā mēs šeit Latvijā īstenojam savas starptautiskās saistības pret nacionālajām minoritātēm, valodu jautājumiem un tamlīdzīgi. Man šķiet, ka no Latvijas puses šajā grupā ir ļoti labs stāsts, ko stāstīt un atkārtot, kā un ko mēs Latvijā darām un kā tas atbilst mūsu starptautiskajām saistībām," teica vēstnieks, piebilstot, ka no Latvijas puses ir virkne jautājumu, ko valsts vēlas virzīt uz priekšu.
Virzīties uz priekšu būtu nepieciešams virknē lietu, kas saistās ar kultūrvēsturiskām vērtībām, piemēram, pirmskara laikā Latvijā uzņemtajām kinofilmām, kuru oriģināli šobrīd atrodas Krievijā, sacīja Riekstiņš. Latvija ir paudusi vēlmi atgūt šos kultūrvēsturiskos mantojuma objektus, tomēr, cik vēstniekam zināms, Krievijas pusei ir kādi iekšējie likumdošanas akti, kas to šobrīd neļauj. "Braukšu uz Maskavu, runāšos ar cilvēkiem tur, raudzīsim, vai tas ir iespējams. Varbūt varam cerēt, mēģināt, un, es pieņemu, ka Krievija varētu spert kādu pozitīvu žestu saistībā ar Latvijas tuvojošos simtgadi... tas būtu ļoti jauki," ir pārliecināts diplomāts.
Viņaprāt, būtu nozīmīgi atjaunot arī Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas darbību, piebilstot, ka par komisijas izveidi tik runāts jau pirms desmit gadiem ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, tomēr toreiz viņš bijis atturīgs. Pēc vēstnieka domām, ir svarīgi mēģināt nonākt pie izpratnes, ja ne visos vēstures jautājumos, tad daudzos. Viņš vērsa uzmanību, ka vēsture ar Krieviju Latvijai ir ļoti sarežģīta un arī Latvijas vēsturē ir lapas, kuras vēstures grāmatās latvieši negribētu lasīt un katrai valstij tādas ir. Savas vēstures un savu kļūdu atzīšana liecina par valsts briedumu un spēju paskatīties uz savu vēsturi ar distanci un atzīt kļūdas, ir pārliecināts diplomāts.
"Dodoties uz Krieviju, protams, es apzinos šo savstarpējo attiecību vēsturisko nastu, kuru mēs nevaram ignorēt un aizmirst. Krievija ir mūsu kaimiņi un neskatoties uz sarežģīto attiecību veidošanās vēsturi, ir lietas, kas ir gājušas uz priekšu, piemēram, attiecībā par pārrobežu sadarbības programmām, kultūras sadarbības programmām, vai ekonomisko sadarbību, kura joprojām ir pietiekami aktīva. Tāpat attiecībā uz politisko dialogu un līgumtiesiskās bāzes tālāku attīstīšanu, jo ir vairāki līgumi, kuri ir dažādās sagatavošanas stadijās," skaidroja Riekstiņš.
Bijušais Latvijas vēstnieks NATO pauda nožēlu, ka Krievijā daudziem ļaudīm, viņaprāt, ir ačgārns priekšstats par Latviju, un vēstniecības uzdevums ir mēģināt šo priekšstatu mainīt. Pēc Riekstiņa domām, jācenšas lauzt stereotipus un aizspriedumus, kas valda dažādās Krievijas auditorijās par Latviju, piemēram, par to, ko Latvija dara savas drošības stiprināšanā, ko dara NATO Baltijas reģionā, un ka tas nav apdraudējums Krievijai, kā bieži vien Krievijas medijos tas tiek pasniegts.
"Krievijas iedzīvotāju priekšstatu par Latviju noteikti ietekmē informatīvā telpa. Vai to var mainīt dažos gados, nezinu. Ja Krievijas varas struktūras no savas puses nemēģinās šos priekšstatus mainīt, būs diezgan grūti. Ir svarīgi, kādu līniju ietur Krievijas varasiestādes. Es domāju, sabiedrības viedoklis Krievijā no varas puses tiek ietekmēts daudz vairāk nekā Latvijā, Vācijā vai kaut kur citur Rietumeiropā," uzskata vēstnieks.
Riekstiņš uzsvēra, ka svarīgi arī Latvijā pašiem rūpēties par savas sabiedrības izpratni, par svarīgākajām lietām savā valstī, par patriotisma stiprināšanu un piederību valstij. Viņaprāt, Ukrainas vai Krimas situācijas māca, ka sabiedrība Krimā tās aneksijas brīdī neticēja Ukrainas valsts varai, jo bija augsts korupcijas līmenis un vāja armija vāja. Piederība savai valstij bija ļoti vāja un Krievija tajā brīdī to izmantoja, norādīja diplomāts.
Viņš vērsa uzmanību, ka daudz publiskajā telpā tiek runāts par hibrīddrauda dažādiem aspektiem, tādēļ Latvijai ir jāstiprina sava spēja pretoties šādiem apdraudējumiem un sabiedrībai jābūt pietiekoši atbalstošai savai valstij. "To neviens cits mūsu vietā neizdarīs - ne mūsu partneri Eiropā, ne ASV, jo tas, visupirms, ir pašu politiķu uzdevums - rūpēties par savas sabiedrības atbalstu tam, ko mēs šeit darām. Politiķiem šeit ir ārkārtīgi atbildīga loma, un es vēlos labprāt redzēt, ka visi šos riskus pietiekami skaidri izprastu," teica vēstnieks.
Vienlaikus viņš uzskata, ka pastāv arī aizspriedumi pret Krieviju no latviešu puses, tomēr tie nav nepamatoti. "Es domāju, ka šeit arī pastāv kaut kādi aizspriedumi, kas nav pilnīgi bez pamata, jo domāju, ka to pamatu aizspriedumiem pret Krieviju veido vēsturiskie pāridarījumi, apstāklis, ka Krievija nav saņēmusi spēkus atzīt šos pāridarījumus, kaut vai tādā morālā izpratnē. Tā ir labvēlīga augsne dažādām cilvēku bažām," skaidroja Riekstiņš.