Iedzīvotāji bieži vien neizprot atšķirības starp nepilsoņa un bezvalstnieka statusu, nobažījies tiesībsargs Juris Jansons.
Kā aģentūru LETA informēja Jansons, publiskajā telpā nereti sastopama nekorekta interpretācija par šiem jēdzieniem un tiesību apjomu.
Jansons norādīja, ka nepilsoņi nav bezvalstnieki. Bezvalstnieku likumā skaidri noteikts, ka personu Latvijā var atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu attiecas Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Savukārt personu, kura ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts, nevar atzīt par bezvalstnieku.
Bezvalstnieku un nepilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības būtiski atšķiras, un, ja nepilsoņi būtu bezvalstnieki, viņiem būtu daudz mazāk tiesību, uzsvēra Jansons. Viņš piebilda, ka nepilsoņi atšķirībā no bezvalstniekiem ir Latvijas valstspiederīgie un viņiem ir Latvijas izdota pase, tie ir Latvijas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar pilsoņiem, lielākā daļa politiskās tiesības (izņēmums - piemēram, nav tiesību vēlēt) un tiesības jebkurā brīdī iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.
Jansons gan atzina, ka nepilsoņiem ir liegts darbs valsts dienestā, tiesībsargājošajās iestādēs, tiesu sistēmā, ar tiesu sistēmu saistītās neatkarīgajās profesijās, kur tiek īstenota valsts vara un kur ir leģitīmi prasīt Latvijas pilsonību.
Attiecībā uz atšķirībām sociālo un ekonomisko tiesību apjomā starp bezvalstniekiem un nepilsoņiem Jansons norādīja, ka ikvienā likumā līdzās Latvijas pilsoņiem kā aizsargājamais vai attiecināmais subjekts būs atrodami arī nepilsoņi, tajā pašā laikā bezvalstnieku sociālā un ekonomiskā aizsardzība ir nodrošināta mazākā apjomā.
Satversmes tiesa jau 2005.gadā atzina, ka līdz ar Nepilsoņu likuma pieņemšanu radās jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma personu kategorija - Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar "īpašu tiesisko statusu", toreiz atzina tiesa.
Arī Latvijas pārstāvji starptautiskajās institūcijās konsekventi aizstāvējuši pozīciju, ka nepilsoņa statuss nevar tikt pielīdzināts bezvalstnieka statusam, uzsvēra Jansons.
Tiesībsargs arī piebilda, ka nepilsoņi nav uzskatāmi par ārvalstniekiem, jo saskaņā ar Imigrācijas likumu ārvalstnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.
Arī Eiropas Savienības neatkarīgo ekspertu grupa pamattiesību jautājumos pārskatā par pamattiesību jautājumiem Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs 2003.gadā norāda, ka likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" noteiktie nepilsoņi nav nedz pilsoņi, nedz ārvalstnieki, nedz arī bezvalstnieki. Ekspertu grupa norādīja, ka Latvijas nepilsoņi pieder pie līdz šim starptautiskajās publiskajās tiesībās nezināmas personu kategorijas, atgādināja Jansons.
Šajā pašā Satversmes tiesas lietā Saeima pauda viedokli, ka likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" mērķis neesot bijis saglabāt nepilsoņa statusu pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Šis statuss esot bijis noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni, atgādināja tiesībsargs.
Kā ziņots, Latvijā nepilsoņu īpatsvars šā gada sākumā bija samazinājies līdz 11,4%, kamēr 2013.gadā Latvijā nepilsoņu īpatsvars bija 13,2%, bet 2000.gadā - 21,2%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Statistikas pārvaldē informēja, ka 2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,95 miljoni iedzīvotāju, tajā skaitā 222 847 nepilsoņi. Tostarp šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 10 028 pastāvīgo iedzīvotāju ar Latvijas nepilsoņa statusu, kuri dzimuši kopš 1991.gada.