Tiesa nosaka kārtējo ierobežojumu tiesībām uz aizstāvību
 
TEMĪDAS SVARUS NOSVER PROKURORU PUSĒ. Tiesas sastāvs t. s. Lemberga lietā nemaz neslēpj, ka psiholoģiski vairs nespēj ievērot Kriminālprocesa likumā un starptautiskās konvencijās paredzēto vienlīdzības principu, tāpēc regulāri – jau vairākus gadus – «pilnībā piekrīt» vienai no kriminālprocesā iesaistītajām pusēm, t. i., prokuroru viedoklim ©F64

Tā dēvētajā Lemberga prāvā trešdien tiesa noteica kārtējo ierobežojumu – aizstāvji drīkstēs uzdot jautājumus apsūdzētajam ne vairāk par sešām tiesas sēdēm, t.i., līdz šā gada 9. oktobrim.

Turklāt, kā izrietēja no viedokļu apmaiņas ar tiesu, aizstāvjiem pašiem kaut kā būs jāmāk vienoties savā starpā, cik ilgi katrs no viņiem varēs uzdot jautājumus. Kā zināms, šajā prāvā ir trīs apsūdzētie, kuriem aizstāvības taktika atšķiras, un oficiāli ir pieteikti pieci aizstāvji: Ansi Sormuli aizstāv Jānis Rozenbergs, Anriju Lembergu - Oskars Rode, bet Aivaru Lembergu - Irina Kauke, Raimonds Krastiņš un Šveices advokāts, pasaulē pazīstams Tibetas draudzības biedrības aktīvists Luciuss Ričards Blatners.

Gandrīz deviņus gadus ilgajā tiesvedībā šis ir kārtējais no neskaitāmajiem aizstāvības tiesību ierobežojumiem. Skandalozākie no tiem - daudzie liegumi pilnībā pratināt lieciniekus vai pabeigt viņu pratināšanu, liegumi pārbaudīt rakstveida pierādījumus, liegumi uzaicināt uz tiesas zāli lielāko daļu no aizstāvības pieteiktajiem lieciniekiem, liegums apsūdzētajam līdz galam sniegt savas liecības. Tagad tiesa pieņēmusi lēmumu par laika ierobežojumu aizstāvjiem uzdot A. Lembergam jautājumus, kas arī nozīmē liegumu līdz galam nopratināt A. Lembergu.

Trešdien tiesa kārtējo reizi uzsvērti nodemonstrēja, ka tā pilnībā nostājusies valsts apsūdzības pusē. Tiesa apsūdzētajam un viņa aizstāvei norādīja, ka abiem jāpakļaujas tām prasībām, ko pirms minūtes tiesas zālē bija nodiktējis prokurors Juris Juriss.

Visu četru prokuroru ierašanās tiesas zālē (pēdējā laikā t.s. Lemberga prāvā tiesu biežāk apmeklē tikai divi no četriem valsts apsūdzības uzturētājiem) ļāva droši prognozēt, ka sēde solās būt emocionāli spraiga. Tā arī bija.

Pirmos divus advokātes Irīnas Kaukes jautājumus A. Lembergam tiesnesis Boriss Geimans «noņēma», pat neiedziļinoties jautājuma būtībā. Trešo jautājumu sēdes piektajā minūtē tiesai palīdzēja «noņemt» J. Juriss, pielecot kājās un paužot viedokli par A. Kaukes jautājuma nepieļaujamību. Tiesa, piekrītot prokuroram, jautājumu «noņēma». Jautājumu noraidīšana dažādos veidos turpinājās aptuveni pusstundu.

Spriedze zālē pieauga. Diskusijas par uzdoto jautājumu pieļaujamību starp aizstāvību, valsts apsūdzību un tiesu kļuva aizvien spraigākas.

Tiesas sēdes aptuveni trīsdesmit piektajā minūtē, kad I. Kauke iztaujāja A. Lembergu par to, kā deviņdesmito gadu beigās veidojās attiecības starp uzņēmējiem un Ventspils brīvostas pārvaldi, ar jaunu sparu uzplaiksnīja strīds.

Tiesnesis Geimans: - Piekrītam prokuroru viedoklim. Lūdzu, vairs neuzdodiet tādus jautājumus.

Advokāte Irina Kauke: - Kādus?

Geimans: - Jūs varat uzdot tādus jautājumus, kā paskaidroja prokurors Juriss, par konkrētām jūsu aizstāvamā darbībām, konkrētiem faktiem un tā tālāk, un vispār...

Kauke: - Godātā tiesa! Saskaņā ar Augstākās tiesas judikatūru, faktiskie lietas apstākļi ir ne tikai darbības...

Geimans: - Tā! Es paziņoju mūsu tiesas lēmumu. Tas ir kolēģijas lēmums!

Kauke: - (turpina jautājumu uzdošanu A. Lembergam) Labi! Sakiet, lūdzu, vai Ventspils brīvostas pārvaldei un Ventspils domei ir kopējas vai atsevišķas bilances?

Prokurors Juris Juriss: - (lecot kājās) Godātā tiesa! Mēs neesam inkriminējuši kaut kādai tur Ventspils domei kaut kādos tur laika periodos - ir tur kopīgi budžeti vai nav. Vispār tas neattiecas uz lietu!

Geimans: - Noņemts jautājums!

Juriss: - Acīmredzami mēs atkal norādām, ka vilcina, un lūdzam tiesu tomēr reaģēt un pie atkārtotās situācijas tomēr lemt, ka ir jāierobežo arī šis te laiks, jo no kriminālprocesuālā viedokļa mēs nevaram atrauti skatīt apsūdzētā pratināšanu no aizstāvja tiesībām uzdot savam klientam šos te jautājumus. Jo tas ir tas kopums, ko abas personas izvēlas, cik ilgi viņas, kā saka, vēlas sniegt liecības par noteiktiem apstākļiem. Jo to mēs arī šobrīd redzam, ka apsūdzētais lasa sagatavotās atbildes, piekomentē. Tas arī ir tas laiks aizstāvībai. Un šobrīd ir pilnīgi pietiekami un jānosaka saprātīgs termiņš, lai ierobežotu apsūdzētā un viņa aizstāvja šo te tiesību, jo viņa vairākkārt ļaunprātīgi tika izmantota.

Geimans: - Tā, advokāte. Es gribu pajautā ...

Lembergs: - Es varu parādīt (rāda tiesai savas piezīmes), es neko nelasu, varu parādīt.

Geimans: - Tā! Apsūdzētais! Sēžaties!

Lembergs: - Nekādas atbildes te klāt nav. Kāpēc viņš melo tiesas zālē? Tā ir necieņa pret tiesu! Ne par kādu budžetu viņa [Kauke] nejautāja. Viņa nejautāja par budžetu! Ko viņš te muld. Viņa jautāja par bilanci! Ja prokurors nesaprot, kas ir budžets un kas ir bilance, tad tas ir ļoti skumji. Budžets ir viena lieta, un bilance ir kas cits, pavisam atšķirīgs. Tik daudz jau vajadzēja zināt prokuroriem - sevišķi svarīgu lietu izmeklētājiem.

Geimans: - Tā! Apsūdzētais! Principā šoreiz es tikai jūs brīdinu! Jums jāievēro tiesas zālē noteiktā kārtība! Jūs nedrīkstat izrādīt tādu necieņu pret tiesu. Es jums nedevu varu un neatļāvu šeit piecelties. Nākamreiz mēs atkal atjaunosim jautājumu par sankciju piemērošanu! Tā. Man ir jautājums advokātei - cik ilgi jūs vēlaties uzdot savus jautājumus?

Kauke: - Kamēr tie visi netiks uzdoti.

Geimans: - Aptuveni varat to pateikt - vienu, divas, trīs dienas?

Kauke: - Nē, nevaru! Būs vēl viens advokāts, kurš arī uzdos jautājumus.

Lembergs: - Un būs vēl viens advokāts un vēl viens advokāts.

Kauke: - Nē, es nevaru šobrīd pateikt, jo pagaidām visi jautājumi ir noņemti. Ko es varu darīt?

Geimans: - Tā. Lūdzu (dod vārdu Ilsterim).

Prokurors Jānis Ilsteris: - Godātā tiesa! Jautājums par šo te laiku. Jūs vairākas reizes iepriekš tiesas sēdē norādījāt uz to, kas šeit atbild uz jautājumiem, jo aizstāve palīdzēja šādus tādus jautājumus atbildēt. Līdz ar to tas ir kopīgs darbs. Šobrīd tēlot un pateikt, ka es gribu uzdot tos jautājumus, kas ir par 219. un 325. [Krimināllikuma pantiem]? Es vēlreiz atkārtoju - 50 tiesas sēdes apsūdzētais Aivars Lembergs ir izmantojis, lai liecinātu par šiem jautājumiem. Kādus vēl jautājumus var uzdot? Tas ir viņu kopīgais darbs. Es tiesas sēdēs redzēju, kā aizstāve Kauke palīdz apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Līdz ar to lūdzu tiesu izskatīt jautājumu par to, vai nav jānosaka, ka jāuzdod jautājumi par vēl nenoliecinātām epizodēm, kas arī ir svarīgi.

Lembergs: - Vajag aizliegt juridisko palīdzību! Pareizi!

Geimans: - Paldies! Tā! Advokāte! Es tomēr vēlreiz gribu jums pajautāt: jums tiešām nav ne jausmas, cik aptuveni varētu aizņemt laiku?

Kauke: - Nevaru, godātā tiesa! Man ir tagad...

Geimans: - Jūs aptuveni zināt, kādus jautājumus...

Kauke: - Es zinu, ka būs...

Geimans: - Jūs jau sākat uzdot tādus jautājums, kādus jūs nedrīkstat uzdot!

Kauke: - Tad, kā es saprotu, es vispār nedrīkstu uzdot jautājumus? Es gribu uzdot, bet jūs noņemat, jūs neļaujat man pat...

Geimans: - Jums jāuzdod jautājumi par konkrētiem faktiem.

Kauke: - Ko nozīmē fakti? Fakti ir arī attieksme...

Geimans: - Tātad uz manu jautājumu jūs atbildēt nevarat?

Kauke: - Es varu atbildēt. Es nevaru pateikt, cik ilgi mūsu jautājumu uzdošana paņems laiku.

Geimans: - Tā! Pārtraukums uz piecām minūtēm!

Pēc pārtraukuma

Geimans: - Tā! Tiesas kolēģija apspriežoties konstatēja, ka šodien jau principā strādājam veselu stundu un principā neviens no uzdotajiem jautājumiem neatbilst likuma prasībām. Bez tam advokāte nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik daudz laika viņai nepieciešams savu jautājumu uzdošanai. Līdz ar to tiesas kolēģija nolēma ierobežot Aivara Lemberga aizstāvības jautājumu uzdošanas laiku. Tātad: sešas tiesas sēdes, ieskaitot šodienas tiesas sēdi, tātad - līdz 9. oktobrim jūs varat uzdot savus jautājumus.