NEPLP pauž neuzticību Latvijas Radio valdes loceklei Roķei [papildināts]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi izteikt neuzticību Latvijas Radio (LR) valdes loceklei Sigitai Roķei, vēsta LR.

Viņš norādīja, ka Roķe amatu atstās jau ceturtdien. Nākamnedēļ tiks iecelta jauna valde, kuru apstiprinās pirmdien, 2.oktobrī, bet darbu tā sāks otrdien, 3.oktobrī.

Konkursu uz Roķes ieņemto LR valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumus plānots izsludināt tuvāko divu nedēļu laikā.

NEPLP pārstāvis norādīja, ka Roķes darbība LR valdes locekles amatā ir radījusi padomei šaubas par to, vai viņa spēj saglabāt NEPLP kā LR kapitāla daļu turētāja uzticību valdes locekļa amata pienācīgai pildīšanai atbilstoši LR valdes nolikumam, ar valdes locekli noslēgtajam pilnvarojuma līgumam un NEPLP pieņemtajiem LR saistošiem lēmumiem, tajā skaitā NEPLP apstiprinātajiem valdes mērķiem un uzdevumiem.

"LR valdes locekle ir zaudējusi padomes uzticību, jo ir konstatēti vairāki pārkāpumi LR darbībā, turklāt atkārtotās diskusijas par LR turpmāko attīstību nav pārliecinājušas par valdes locekles izpratni attīstīt LR kā mūsdienīgu mediju ar caurspīdīgu un demokrātisku pārvaldības sistēmu. Ilgstoši uzturēta nevienlīdzīga atalgojuma sistēma, kas ļāvusi veikt liela apmēra piemaksas atsevišķiem LR darbiniekiem, LR satura tirgošana, kā arī nespēja triju gadu laikā nodot ekspluatācijā 200 000 eiro izmaksājušo Multimediju studiju, ir pamatoti iemesli apšaubīt Roķes kompetenci un atbilstību LR valdes locekļa amatam. Šāda pārvaldība vājina sabiedrisko mediju, šķeļ darbiniekus un grauj LR reputāciju. Līdz ar to padome ir nolēmusi izteikt Roķei neuzticību un atbrīvot viņu no LR valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas," sacīja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Āboliņš norādīja - katrs informācijas pieprasījums no LR ir novedis padomi pie "šokējošiem" un "graujošiem" atklājumiem, pie kā NEPLP ieskatā ir vainīga LR vadība.

Āboliņš skaidroja, ka Roķe imitējusi darbību un regulāri maldinājusi gan sabiedrību, gan NEPLP, gan LR darbiniekus, jo LR iekšienē esot atklāta ne tikai neadekvāta piemaksu sistēma, bet arī satura tirgošana vairākos LR programmu, tostarp "Latvijas Radio 1", "Latvijas Radio 2" un "Latvijas Radio 5" ("Pieci.lv") raidījumos un ziņās par neadekvāti zemām cenām, kas licis apšaubīt arī LR cenu politiku.

NEPLP loceklis žurnālistiem nolasīja dažus no līgumiem, kuru saturs padomes ieskatā liecināja par LR satura tirgošanu. Viens no tiem ir parakstīts 2016.gada 30.maijā, kurā sadarbības partnerim bija iespēja paredzēt "Latvijas Radio 1" raidījuma "Kā labāk dzīvot?" un "Latvijas Radio 2" raidījuma "Greizie rati" saturu. Piemēram, saistībā "Greizajiem ratiem" partneris, pēc Āboliņa citētā, noteicis, ka "reģionālo ziņu sleja programmā "Latvijas Radio 1" izskan laika posmā no plkst.16.40 līdz plkst.16.45, un tajā tiek raidīti reģionālo korespondentu sagatavoti sižeti par partnera izvēlētu saturu".

Otrs līgums noslēgts 2016.gada 16.jūnijā, kurā LR ar partneri vienojās, ka LR programmās "Latvijas Radio 1", "Latvijas Radio 2" un "Pieci.lv" tiks veidoti 252 raidījumi 30 sekunžu garumā, kuri tiks atskaņoti sešu dienu laikā divas reizes stundā, par ko samaksāti 8700 eiro. "Kā mēs visi zinām, "Pieci.lv" ir aizliegta reklāma - tas nedarbojas reklāmas tirgū. (..) Izanalizējot sabiedrisko pasūtījumu, šādi raidījumi neparādās sabiedriskajā pasūtījumā un ir ļoti liels jautājums, vai šeit ir notikusi aizlieguma apiešana un vai tie tiešām ir bijuši raidījumi," sacīja Āboliņš.

Trešais no NEPLP locekļa nosauktajiem līgumiem parakstīts 2016.gada 1.septembrī, kurā LR ar sadarbības partneri septiņos līguma punktos atrunājuši 20 raidījumu saturu, par ko samaksāti 2479 eiro.

Savukārt, runājot par LR cenu politiku, Āboliņš minēja piemēru, kad sadarbības partneris par 1815 eiro varējis nopirkt ziņu sižetus raidījumos "Greizie Rati" un "Kā labāk dzīvot?", kā arī ētera laiku. Turklāt partneris ieguvis tiesības sponsorēt raidījumu "Latvijas Radio 2" par 14,22 eiro. "Samaksājot 1815 eiro, partneris ir spējis nosegt milzīgu auditoriju, kaut gan (..) reāli šāda pakalpojuma cena ir daudzkārt augstāka," skaidroja NEPLP loceklis.

Viņš norādīja, ka NEPLP gan nevar atklāt pasūtītājus, ar kuriem iepriekšminētie līgumi noslēgti, jo tas ir komercnoslēpums.

Āboliņš uzsvēra, ka padomes atklātais LR ir īpaši satraucošs laikā, kad sabiedrībā aktuāls ir kļuvis jautājums par viltus ziņām un informatīvās telpas drošību. "Tas viss notiek šajos te hibrīdkara apstākļos, šajā ģeopolitiskajā situācijā. Mums, par laimi, nav izdevies atrast līgumus un dokumentus, kas apliecinātu, ka ir notikusi satura pārdošana kādām nedraudzīgām valstīm (..) vai kaut kam tādam, bet, zinot šo sistēmu, kas ir izveidota LR, (..) man ir bažas, ka tas ir tikai laika jautājums," skaidroja NEPLP pārstāvis.

Vienlaikus NEPLP loceklis sacīja, ka negodīgā LR darbinieku piemaksu sistēma, neadekvātā cenu politika un satura tirgošana atklājās arī šā gada pavasarī veiktajā LR funkciju auditā.

Āboliņš norādīja, ka, balstoties uz NEPLP veiktās LR dokumentu analīzes, tai ir radušies ļoti daudzi jautājumi gan par LR vadību, gan par LR otrā līmeņa menedžmentu, kā arī to, kādus līgumus tajā esošie cilvēki ir gatavojuši, vīzējuši un parakstījuši.

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte aģentūra LETA teica, ka nevar komentēt cita uzņēmuma slēgtos dokumentus, ar kuriem nav iepazīstināts. "Es tiešām nezinu, kas ir šie dokumenti un kāds saturs ticis tirgots. Mēs neesam iepazīstināti ar šiem dokumentiem. Līdz ar to pateikt, kāda ir mūsu prakse, no publiski pieejamās informācijas es šobrīd neņemtos. Mēs strādājam skrupulozi saskaņā ar Latvijas likumiem un otrs mums ļoti saistošs un būtisks dokuments ir LTV Rīcības un ētikas kodekss. Ņemot vērā to, es teiktu ka šādu praksi [kā LR] nepiekopjam," teica Belte.

Roķe LR valdē, atbildot par programmu attīstības jautājumiem, strādā kopš 2015.gada janvāra. Taču kopš šā gada marta līdz augustam viņa bija vienīgā LR valdes locekle, jo NEPLP izteica neuzticību LR valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam. Tolaik NEPLP Roķei deva pārbaudes laiku un šogad 11.maija sēdē nolēma, ka viņa kā vienīgā valdes locekle turpinās darbu LR valdē.

Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Tomēr šogad augsta sākumā NEPLP nolēma līdz jaunu LR valdes locekļu iecelšanai par LR valdes locekli apstiprināt LR finanšu direktoru Juri Gavaru, kurš no šā gada aprīļa LR valdē darbojās kā prokūrists.

Konkurss uz LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu finanšu vadības jautājumos tika izsludināts 10.augustā, bet pieteikumus konkursā varēja iesniegt līdz 25.augustam.

Konkursa pirmajā kārtā no kopumā saņemtajiem pieteikumiem 18 iesniegti valdes priekšsēdētāja amatam un 14 uz valdes locekļu finanšu vadības jautājumos amatu. Savukārt četri pieteikumi saņemti uz abiem konkursā izsludinātajiem amatiem. Turpretī otrajai kārtai uz LR valdes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīti 11 kandidāti, bet uz valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu - septiņi kandidāti.

Jau ziņots, ka septembra vidū Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē starp Roķi un NEPLP locekļiem izvērsās asa vārdu apmaiņa pēc tam, kad Āboliņš izteica kritiku par LR darbinieku piemaksu sistēmu.

Viņš atzina, ka LR audita laikā NEPLP konstatējusi "slepenu" piemaksu sistēmu daļai LR darbinieku, kas to pamatalgas pārsniedz 200% līdz 250% apmērā. Pēc NEPLP locekļa teiktā, piemaksu apmēri variē no 750 eiro līdz pat 1800 eiro.

Savukārt Roķe aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka, atbilstoši likumam, LR ir jāizmaksā darbiniekiem piemaksas gadījumā, ja tiek veikts papildu darbs, kas darbinieka amata aprakstā nav iekļauts. Viņa skaidroja, ka līdzekļus, no kuriem darbiniekiem tās tiek izmaksātas, LR nevar iekļaut darbinieku pamata atalgojumā, jo atlīdzības par papildu darbu ir mainīgas.

Roķe sacīja, ka piemaksas darbiniekiem var tikt izmaksātas arī kā dažāda veida pabalsti, ko paredz LR un darbinieku arodbiedrības koplīgums, vai arī tās tiek piešķirtas par darbu dažādos projektos. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka visas LR darbiniekiem izmaksātās piemaksas ir dokumentētas, skaidrojot, ka LR nevar tērēt nevienu tā rīcībā esošo eiro, neatskaitoties par tā izlietojumu.