Latvijai ir labas iespējas būvēt 5G, jo mums ir attīstīts optiskais internets

 
TEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĀS. Pērn Lattelecom investēja vairāk nekā 7 miljonus eiro, lai palielinātu datu pārraides ātrumu, informē Lattelecom tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks ©F64

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

- Kādas pašlaik ir informācijas tehnoloģiju attīstības tendences, kuros virzienos notiek jaunāko tehnoloģiju izstrāde?

- Nākotnes tendence ir automātiska interneta tīklu pārvaldība un daudz gudrāka pielāgošanās tām klientu vajadzībām, kuras parādās konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Interneta tīkls kļūs gudrāks un automātiski pieņems lēmumus, kā klientu labāk nodrošināt ar pakalpojumiem.

- Lielai daļai vienkāršo cilvēku liels datu pārraides ātrums ir vajadzīgs, augstākais, sociālo tīklu foto aplūkošanai. Šai iedzīvotāju grupai 3G tīkls jau ir pilnīgi pietiekams. Kas būs piektās paaudzes datu pārraides tehnoloģiju potenciālie klienti? Es pieļauju, ka ļoti liela lietotāju daļa nevar pilnībā izmantot jau šobrīd pieejamo tīkla kapacitāti.

- Tā gluži nav. Latvijā ļoti būtiski pieaug datu pārraides apjoms. Pieaugums katru gadu ir vairāk nekā 30-40%. Vidējam klientam pieaug izmantoto aplikāciju skaits, kuras cilvēki lieto savām ikdienas dzīves ērtībām. Arvien lielāks un lielāks klientu skaits skatās video, tagad video datu plūsma jau ir daudz lielāka nekā attēlu datu plūsma. Tieši tas izraisa tīklu papildu noslodzi. Šodien 4G tīkls jau ir pietiekami noslogots un nemitīgi pieaug datu pārraides apjoms arī Lattelecom Wi-Fi tīklā. Savukārt jaunākā klientu paaudze lielu daļu no sava laika pavada ekrānā - izklaidējas, mācās, iegūst informāciju un dalās ar informāciju. Domājams, ka šīs tendences noteikti saglabāsies.

Radio datu pārraidē ierobežojošais faktors ir frekvences, kā tās tiek sadalītas, kam un kā tās tiek piešķirtas, kuras no frekvencēm piešķir uz konkursa pamata, kuras ir brīvi pieejamas. 4G iespējas nebūs pietiekamas, lai esošajās frekvenču joslās iespiestu jau tuvākajā nākotnē prognozēto datu pārraides apjomu, kas būs nepieciešams gan privātpersonu vajadzībām, gan arī uzņēmumu datortīklu izaugsmei.

- Vai nav tā, ka ātra šādu tehnoloģiju ieviešana ir svarīga un vajadzīga lielpilsētām, Latvijas gadījumā - Rīgai un galvaspilsētas apkārtnei, bet pārējā Latvijas daļā tik liels datu pārraides ātrums nav nepieciešams?

- Es teiktu, ka nē! Piemēram, Lattelecom uzņēmuma ikdienas vajadzība ir redzēt, kur atrodas, kā pārvietojās un pie kura klienta šobrīd brauc mūsu darbinieki gan ieviest pakalpojumus, gan novērst bojājumus. Mums ir vairāk nekā 500 mašīnu, kurām strādā maršruta kontroles sistēma, un nedrīkst būt tā, ka, izbraucot no pilsētas, uzņēmuma auto pazūd, jo netiek nodrošināta datu plūsma.

Protams, ka pilsētās, kurās ir lielāks iedzīvotāju blīvums, lielāks iekārtu skaits un lielāks aplikāciju skaits, datu pārraides vajadzības būs lielākas.

Ikvienam lielam uzņēmumam ir vajadzība, lai ātrā datu pārraides tīklā būtu iekļauta visa Latvija. Lieliem uzņēmumiem ir vajadzība redzēt pilnu biznesa ainu, tāpēc pieprasījums pēc datu pārklājuma visā Latvijā būs. Protams, ārpus Rīgas datu pārraides tīkls nebūtu jābūvē tik jaudīgs kā Rīgā. Pārklājuma jautājums ir aktuāls, bet ārpus Rīgas tiks izmantotas citas frekvences un atšķirīgi tehnoloģiskie risinājumi.

- Manuprāt, Latvijas mobilo telefonu tīkli fokusējas uz Rīgu un ietaupa uz investīcijām ārpus Rīgas.

- Protams, tas ir liels izaicinājums vienādā kvalitātē pārklāt visu Latviju. Manuprāt, tā ir reāla klientu vajadzība. Vēl viens jaunums jaunākās paaudzes tīklos būs iekārtu un aplikāciju spēja pielāgoties dažādiem datu pārraides ātrumiem, tajā skaitā lēnākam datu pārraides ātrumam. Šāds risinājums jau šobrīd ir pieejams gan televīzijas pakalpojumiem, gan mobilajās iekārtās. Iekārta atpazīst ātrumu, kādā strādā tīkls, un, pārejot no 4G uz 3G, iekārta darbojas ļoti labi. Jau ir padomāts, lai piektās paaudzes datu pārraides tīklā datu pārraides risinājumi strādātu ar ļoti maziem datu pārraides ātrumiem. Tāpēc 5G tīklam būs iespējams pieslēgt daudzkārt lielāku iekārtu skaitu, nekā tas ir šodien.

- Vai varam teikt, ka progresa virzītāji ir lielie uzņēmumi, kuriem ir lielākas datu pārraides vajadzības, bet ieguvēji būs pārējie klienti?

- Protams, jau pašlaik lielie uzņēmumi, kuri strādā lielos tirgos, testē jaunās iespējas. Tā kā pāreja uz jaunām tehnoloģijām ir saistīta ar milzīgām investīcijām izpētes un attīstības jautājumos, tad, līdzīgi kā tas bija, ieviešot 4G un 3G tehnoloģijas, būs vadošie uzņēmumi, kuri veidos asociācijas un izstrādās standartus un tehnoloģiskās definīcijas, savukārt pārējie klienti šis izstrādnes vēlāk vienkārši izmantos. Latvijai ir labas iespējas šajā procesā, jo, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, mums ir izcili attīstīts optiskais tīkls. Pastāv arī viedoklis, ka 5G būs fiksētā optiskā tīkla dabīgs paplašinājums, ka 5G datu pārraides tīkls darbosies zināmā mērā līdzīgi, kā šodien darbojas Wi-Fi tīkls. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams daudz lielāks bāzes staciju skaits un līdz ar to vajadzēs daudz vairāk optisko kabeļu savienojuma vietu. Latvijā optisko kabeļu tīkls ir labi attīstīts, tāpēc mums zināmā mērā būs vienkāršāk sākt jaunākās paaudzes datu pārraides tīkla attīstību. Optiskā interneta savienojums ir pieejams 60% Latvijas mājsaimniecību.

Mēs vērtējam, kā 5G tehnoloģija attīstās. Pirmie secinājumi - pāreja uz šo tehnoloģija pieprasīs daudz vairāk labas sadarbības un sinerģijas gan starp fiksētajiem, gan mobilajiem operatoriem. Mūsuprāt, katrai 5G bāzes stacijai vajadzēs optiskās šķiedras kabeļa savienojumu, lai tā varētu saņemt un ātri pārsūtīt lielus datu apjomus un efektīvi tos izplatīt, kas nozīmē, ka būs vēl jāuzbūvē vairāki tūkstoši optiskā tīkla kilometru un kopējās 5G ieviešanas izmaksas būs ļoti apjomīgas.

Jau pašlaik mēs nodrošinām datu pārraidi mobilajiem operatoriem. No bāzes stacijām, starp bāzes stacijām, taču, pārejot uz 5G, būs pilnīgi cita tīkla loģika, tādēļ fiksēto sakaru pieslēgšana bāzes stacijām kļūst daudz svarīgāka, nekā tā ir pašlaik. Viens no lieliem izaicinājumiem būs elektrības nodrošināšana bāzes stacijām, lai sākotnēji gar lielajām šosejām, bet vēlāk arī gar mazākas nozīmes ceļiem ik pēc dažiem kilometriem būtu kāda bāzes stacija. Tīkla blīvums, īpaši pilsētās, pieaugs vairākas reizes.

- Kādu praktisku labumu Latvijai var dot strauja modernizācija?

- Daudzi starptautiski uzņēmumi veido savus biznesa apkalpošanas centrus Latvijā tieši tāpēc, ka mums ir laba sakaru infrastruktūra un mēs saviem klientiem nodrošinām labu datu pārraides ātrumu. Izveidojot biznesa apkalpošanas centrus Latvijā, nebūs nekādu problēmu savienojumā ar galveno biroju, vienalga, kur tas atrastos - Skandināvijā, Vācijā, Francijā vai jebkurā citā valstī. Sakaru drošums ir svarīgs faktors, izvēloties, kurā ģeogrāfiskajā vietā atvērt centrālo biroju vai ārpakalpojumu centrus. Tāpēc 5G pārklājums būs svarīgs faktors investīciju piesaistei Latvijai.

- Kad pirms trim gadiem tika veikti mērījumi par digitālās attīstības kvalitāti, tad Latvija bija pasaules desmitniekā, bet jaunākie dati liecina, ka citi mūs sāk apsteigt. Kādi ir cēloņi?

- To nosaka vairāki faktori. Latvijā ļoti plaši tiek izmantotas mobilās un fiksētās tehnoloģijas. Mūsu klienti ievērojami vairāk izmanto datu pārraidi, daudz vairāk lieto dažādas aplikācijas, daudz vairāk skatās video, lieto e-pakalpojumus, iepērkas internetā utt. Tas nozīmē, ka tīkla noslodze palielinās, kas, protams, vidējo datu pārraides ātrumu nedaudz samazina. Pērn Lattelecom investēja vairāk nekā 7 miljonus eiro, lai palielinātu datu pārraides ātrumu. Mūsu ieviestās tehnoloģijas nodrošina to, ka nākamos trīs četrus gadus Latvijai nebūs problēmu ar datu pārraides ātrumu.

Otrs faktors. Citas valstis, kas vēl nesen atpalika no Latvijas, sāka vairāk būvēt optiskos kabeļus. Piemēram, Vācijā ar valsts investīciju palīdzību pašlaik tiek īstenota optisko tīklu attīstība. Tas ļauj citiem mūs nedaudz apsteigt.

- Vai tik maza valsts, kāda ir Latvija, var konkurēt ar lielajām valstīm informācijas tehnoloģiju modernizācijā?

- Diemžēl Latvijā ir vērojams speciālistu trūkums. Lai to novērstu, ir laikus un plānveidīgi jāstrādā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu izglītības sistēma labi iemācītu matemātiku, fiziku un ķīmiju. Arī mēs pie tā strādājam. Mēs sadarbojoties gan ar RTU Inženierzinātņu vidusskolu, gan ar augstskolām. Speciālistu sagatavošana sākas jau zemākā līmeņa skolās, jo matemātika eksaktajās zinātnēs ir bāze, no kuras vēlāk var izaugt inženieri, un no šo inženieru darba nākotnē var tikt iegūti labi inovatīvi risinājumi.

***

Viedoklis

Vims de Meijers, Eiropas telekomunikāciju kopienas (ETIS) galvenais izpilddirektors:

- 5G ir nepieciešams, lai varētu ieviest tā dēvētā lietu interneta risinājumus. Šobrīd daudz tiek runāts par saziņu starp transportlīdzekļiem, jo autonomo, pašbraucošo transportlīdzekļu lietošanai 5G tīkls būs īpaši svarīgs. Tas spēs nodrošināt komunikāciju ar ļoti nelielu laika aizturi un uzlabotu datu pārraidi. Lai 5G tīklu ieviestu, operatoriem būs jāizmanto jau esošais optikas tīkls, to pielāgojot jaunām vajadzībām - ierīkojot to vēl tuvāk mājām. Tāpat būs nepieciešams daudz vairāk mobilā tīkla antenu, turklāt tās atbilstoši jākonfigurē. Jaunais tīkls tehnoloģiski ievērojami atšķirsies no 4G tīkla. Kopumā tās būs plašas izmaiņas, revolūcija, nevis 4G tīkla evolūcija.