Latvijas Radio (LR) algu jautājums nostādījis pretējās ierakumu pusēs LR valdes locekli Sigitu Roķi un viņas vadītā uzņēmuma uzraugu – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Padome uzskata, ka darba samaksas sistēma LR ir nesakārtota, un cer, ka jaunie valdes locekļi, kas būs zināmi nākamās nedēļas sākumā, spēs rast risinājumu šai sasāpējušajai problēmai. Tikmēr S. Roķe noraida pārmetumus, norādot, ka viss ir likumīgi un lielās piemaksas tiekot piešķirtas par papildu darbu.
NEPLP jau pirms pāris nedēļām vērsa Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzmanību uz nesakārtoto LR algu sistēmu. Šķēre starp labi un ļoti slikti atalgotiem darbiniekiem esot pārāk liela. Un, lai gan jautājums nav pārāk patīkams, tas ir beidzot jāsakārto. Pašlaik ir saņemts Ministru kabineta atbalsts par papildu 439 423 eiro piešķiršanu LR nākamā gada budžetā darbinieku algām (sākotnēji NEPLP prasīja papildus 900 000 eiro), tomēr tas nedos būtiskas izmaiņas, ja viss paliks pa vecam, Neatkarīgajai skaidroja padomes locekle Gunta Līdaka. Viens no jauno abu valdes locekļu uzdevumiem būs izstrādāt rīcības plānu darba samaksas sistēmas sakārtošanai. Diemžēl no pašreizējās valdes locekles S. Roķes, ar kuru darba līgums ir līdz nākamā gada janvārim, nav izdevies saņemt nekādu konstruktīvu priekšlikumu, līdz ar to situācija nemainās - tie, kas saņēma daudz, arī šobrīd saņem daudz, tie, kas maz, - joprojām maz, uzsvēra G. Līdaka.
Arī LR uzraugs Ivars Āboliņš publiskajā telpā paudis, ka piemaksas dažiem LR darbiniekiem ir milzīgas, jo sasniedz līdz pat 200% no pamatalgas. Tas ļauj nopelnīt mēnesī pat vairāk nekā tūkstoti eiro. Piemēram, kāds mārketinga speciālists ar oficiālo 800 eiro amatalgu šogad saņēmis šādas piemaksas: par janvāri - 1580 eiro, par februāri - 1230 eiro, par martu - 1330 eiro, par aprīli - 1300 eiro, par maiju - 1473 eiro, par jūniju 1450 eiro. Un tāds viņš nav vienīgais, kamēr citiem darbiniekiem piemaksa nepārsniedz dažus desmitus eiro vai tādu nav vispār.
«NEPLP vēlme modernizēt Latvijas Radio organizatorisko struktūru saskārās un joprojām saskaras ar ļoti asu darbinieku neformālo līderu veidotu grupu pretestību. Un tas ir tikai loģiski, jo atsevišķi cilvēki ir ļoti nobažījušies par jebkādām pārmaiņām Radio menedžmentā vai struktūrā, kas izjauktu ierasto un izloloto sistēmu,» norādījis I. Āboliņš.
Roķe atbildīgajai komisijai klāstīja, ka LR iekšienē strādājot pie šā jautājuma kopā ar arodbiedrību, jo tiešām daļas darbinieku, it īpaši tehnisko, algas neesot kustinātas desmit gadu. Savukārt lielās piemaksas skaidrotas ar to, ka «ir darbinieki, kam ir iespējas strādāt daudz vairāk, un viņi to arī dara - nevis astoņas, bet desmit līdz 12 stundu». Tas ir papildu darbs «uz konkrētiem projektiem», un par to ir jāpiemaksā, un tāpēc arī rodas nevienmērīga darba samaksa. Viņa cerot, ka izdosies atrisināt šo problēmu, taču katrā ziņā - nekas nelikumīgs LR nenotiekot, un to varot apliecināt arī atbildīgās institūcijas, kas kontrolē finanšu situāciju Radio. S. Roķe arī pārmet NEPLP, ka tā prasa tikai dokumentus, bet konkrētas sarunas nenotiek.