Gandrīz pusei Latvijas uzņēmumu ir grūtības atrast darbiniekus. Visakūtākā situācijā ir Latgalē, kur ir arī visaugstākais bezdarbs, liecina Citadele Index pētījums.
Citadele Index ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu - cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Ja indeksa vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par uzņēmēju optimismu, tas ir, uzņēmēji situācijas attīstību vērtē pozitīvi, savukārt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad tas liecina par pesimismu, tas ir, uzņēmēji situācijas attīstību vērtē negatīvi. Kopš 2004. gada, kad banka veic šādu pētījumu, uzņēmēji Latvijā visoptimistiskāk ir bijuši noskaņoti 2006. gada sākumā, kad indeksa vērtība pārsniedza 60 punktu atzīmi, savukārt vislielākais pesimisms valdīja 2008. gada vasaras sākumā, kad indekss bija vien 31 punkts.
Noskaņojums uzlabojas
Jaunākie dati liecina par Latvijas uzņēmēju mērenu optimismu, jo indeksa vērtība šā gada 2. ceturknī, kad tika veikts pētījums, bija sasniegusi 50,73 punktus. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka šis ir labākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā. Visoptimistiskāk noskaņotie ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Vēl aizvien liela plaisa vērojama starp lielajiem uzņēmumiem, kuru noskaņojums ir pārliecinoši optimistisks, un mazajiem, mikro uzņēmumiem, kuru vadītāju un īpašnieku noskaņojums nesasniedz optimisma slieksni jeb 50 punktu atzīmi.
Visoptimistiskāk nākotnē šobrīd raugās ražošanas un būvniecības nozarē strādājošie. Arī bankas Citadele kreditēšanas dati liecina, ka šogad visvairāk finansējums izsniegts tādiem uzņēmējiem, kas pārstāv rūpniecības un pakalpojumu nozari. «Tomēr, lai rūpniecība turpinātu tikpat sekmīgu attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas, jo pēdējos gados to apjoms nav bijis pietiekams un uzņēmumiem brīvu jaudu šobrīd nav daudz. Līdz ar to uzņēmēji šobrīd ir tādā situācijā, kad izvērtē, vai strādāt kā līdz šim, vai tomēr spert soli, investēt attīstībā un izmantot augošā tirgus iespējas,» atzīst valdes locekle Santa Purgaile.
Lūkojoties uz reģioniem, šā gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmēji ir diezgan pesimistiski noskaņoti.
Trūkst strādājošo
Aptuveni 13% no aptaujātajiem uzņēmumiem atzinuši, ka aizvadītā pusgada laikā ir palielinājuši darbinieku skaitu savā uzņēmumā, savukārt 14% - samazinājuši. Par darbinieku skaita tālāku palielināšanu domā 13% no aptaujātajiem, bet 7% - par samazināšanu.
Dati atklāj, ka vismaz 40% Latvijas uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast darbaspēku, gandrīz puse no uzņēmumiem izvēlas algot darbiniekus, kuriem vēlāk ir nepieciešama apmācība. Daļa cenšas pārvilināt no konkurentiem, solot augstāku algu vai citus labumus. Pēc M. Āboliņa teiktā, vislielākais darbinieku trūkums ir ražošanas un būvniecības uzņēmumos, tās ir nozares, kas šobrīd attīstās visstraujāk. Savukārt reģionu griezumā vislielākā problēma atrast strādājošos ir Latgalē, kur reizē ir arī visaugstākais bezdarba līmenis. Latvijā augustā bezdarba līmenis bija 6,9%, Latgales reģionā - 16 procenti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ekonomikas indikators
Šobrīd straujāk augošās nozares Latvijā ir ražošana un būvniecība. CEMEX valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš uzskata, ka ekonomikas augšupeju vai kritumu iespējams prognozēt pēc tā, kāds ir pieprasījums pēc cementa. Ja tas ir augošs, tad attīstās arī ekonomika, savukārt, ja vajadzība pēc cementa samazinās, tad arī ekonomikā gaidāma lejupslīde. Pēc viņa teiktā, cementa ražotāji bijuši pirmie, kas jutuši krīzes tuvošanos, un arī pirmie, kas sajutuši ekonomikas atveseļošanos. Tā kā šobrīd pieprasījums pēc cementa pieaug, var secināt, ka Latvijā ekonomika dodas attīstības virzienā.
«Arī mums šīgada rezultāti ļauj būt piesardzīgi optimistiskiem - kaut arī cementa patēriņš uz vienu iedzīvotāju pie mums vēl joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā, pieprasījums pēc betona un cementa pamazām pieaug gandrīz visos tirgos, kur eksportējam no Latvijas. Vēl joprojām nav atjaunots cementa eksports uz Krieviju, bet esam aktivizējuši citus noieta tirgus un daudz strādājuši pie Skandināvijas un Baltijas valstu apguves. Aktivitāte būvniecības sektorā ir palielinājusies, gaidāma vairāku nozīmīgu objektu un infrastruktūras projektu attīstība, esam īstenojuši arī pirmos valčbetona projektus, un mūsu rīcībā ir Eiropā mūsdienīgākā cementa ražotne - šie aspekti ļauj uz nākamo gadu raudzīties ar optimismu,» saka M. Gruzniņš.
***
Citadele Index II ceturksnī, punkti*
2004. gads 54,89
2005. gads 59,09
2006. gads 60,53
2007. gads 55,20
2008. gads 44,04
2009. gads 31,16
2010. gads nav datu
2011. gads 50,77
2012. gads 53,04
2013. gads 52,36
2014. gads 52,11
2015. gads 48,15
2016. gads 48,07
2017. gads 50,73
* Ja indeksa vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par uzņēmēju optimismu; ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad tas liecina par pesimismu
***
Viedokļi
Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists:
- Neraugoties uz optimisma kāpumu un pozitīvajām ekonomikas tendencēm, uzņēmēju noskaņojums joprojām ir trausls. Tas lielā mērā saistīts ar daudzajiem notikumiem politikā - Brexit, neskaidro ASV ekonomisko politiku un Ziemeļkoreju, kas vēl aizvien rada bažas par tālāko ekonomikas attīstību un neļauj pilnībā noticēt pozitīvākām nākotnes perspektīvām. Citādi uzņēmējiem vajadzētu būt daudz pozitīvāk noskaņotiem, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme pasaulē, Eiropā un līdz ar to arī Latvijā ir ļoti strauja.
Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs:
- Jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijā ir vērojams salīdzinoši straujš IKP pieaugums - kopumā 1. pusgadā tas bija par 4% lielāks nekā pirms gada. Arī citi galvenie ekonomiskās aktivitātes rādītāji šā gada pirmajā pusē ir ar pozitīvu tendenci - eksporta, investīciju un darba algas pieaugums ir apliecinājums, ka ekonomikas izaugsme Latvijā ir vienmērīga un stabila. Ar gandarījumu jāatzīst, ka iepriekš īstenotā valsts politika sāk nest augļus - straujāka ekonomiskā izaugsme Latvijā vērojama tieši tehnoloģiski ietilpīgajās nozarēs. Savukārt būvniecības nozares pieaugums apliecina to, ka nozare strauji atgūstas no iepriekšējos divos gados piedzīvotā krituma.