Rīgas apgabaltiesas lēmums apturēt tiesvedību, kurā izskata Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret prokuroriem Juri Jurisu, Ilgu Paegli un Jāni Ilsteri, kā arī uzņēmēju Aināru Gulbi par apmēram 400 000 latu kompensāciju sakarā ar sensitīvu ziņu izpaušanu, gaisina prokuroru sākotnējās cerības uz šīs civillietas ātru izbeigšanu.
Tiesvedība civillietā apturēta līdz brīdim, kad spēkā stāsies galīgais lēmums t.s. Lemberga krimināllietā. Jāatgādina, ka krimināllietas izskatīšana tiesas pirmajā instancē ilgst jau gandrīz pusotru gadu, taču joprojām nav beigusies pat pirmā liecinieka nopratināšana.
Līdzšinējie prokuroru rakstiskie paskaidrojumi šajā lietā, kā arī viņu neierašanās uz tiesu visticamāk atspoguļoja J. Jurisa, I. Paegles un J. Ilstera pārliecību, ka civillieta pret viņiem tiks ātri izbeigta. Bet lēmums apturēt tiesvedību tika pieņemts, balstoties uz A. Lemberga advokāta Jāņa Rozenberga lūgumu, kuram par pamatu kalpoja pašu prokuroru sniegtie argumenti paskaidrojumos civilprasībai. Prokurori bija norādījuši, ka sensitīvu ziņu izpaušanas tiesiskumu vai prettiesiskumu var konstatēt nevis civilprocesā, bet gan konkrētajā kriminālprocesā, kurā šīs sensitīvās ziņas figurē. J. Rozenbergs šo prokuroru tēzi atzina par loģisku un ar likuma burtu pamatotu. Līdz ar to, pēc advokāta teiktā, balstoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. daļu, ir pamatots lūgums apturēt civillietu līdz brīdim, kamēr nebūs izskatīta krimināllieta, kuras gaitā visticamāk tiks izanalizēti arī sensitīvo ziņu izpaušanas tiesiskie aspekti.
Prokurori, pret kuriem celta civilprasība, tiesā kārtējo reizi nebija ieradušies. Viņu un Ģenerālprokuratūras intereses tiesā pārstāvēja prokurori Gints Bērziņš un Alēns Mickevičs. Atbildētāju pārstāvji pauda viedokli, ka civillieta pilnībā jāizbeidz, jo prokurori esot pildījuši savus procesuālos pienākumus kā amatpersonas, nevis kā fiziskas personas.
A. Lembergs tiesai atgādināja, ka civilprasība nav pret prokuroriem, bet gan pret fiziskām personām, kuras trešajām pusēm izsniegušas sensitīvas ziņas. "Tad jau sanāk, ka prokurori ar sensitīvām ziņām var darīt jebko un viņiem par to nekad nekas nebūs," polemizēja A. Lembergs.
Tiesnese Inta Jēkabsone vairākkārt norādīja, ka viņa ir rūpīgi iepazinusies ar izskatāmās civillietas materiāliem un viņai nav pamata pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, kamēr pilnībā nav uzklausīti pušu viedokļi un argumenti.
A. Lembergs un J. Rozenbergs par attaisnotu atzina A. Gulbja pārstāves Inetas Malahovska neierašanos uz tiesu, bet prokuroriem par atkārtotu neierašanos, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156. panta 3. daļu, viņi lūdza tiesu piemērot simt latu naudas sodu. J. Rozenbergs atsaucās uz prokuroru skaidrotajiem neierašanās iemesliem, proti, viņiem esot jādara ikdienas darbs, jāuztur valsts apsūdzības. Kā norādīja advokāts, ikdienas darbs nav attaisnojošs neierašanās iemesls, vēl jo vairāk tāpēc, ka visi trīs prokurori uztur apsūdzību krimināllietā pret A. Lembergu, taču civillietas izskatīšanas dienā tiesas sēdes krimināllietā nebija nozīmētas.
Jāatgādina, ka civillietu sāka skatīt pērnā gada oktobrī. A. Lembergs no atbildētājiem lūdz piedzīt kompensāciju par viņa veselības stāvokli saturošu ziņu un viņa telefona sarunu izpaušanu trešajām personām. Ziņas par viņa veselības stāvokli tika nodotas cietušajiem un apsūdzētajiem, savukārt krimināllietas ietvaros noklausītās telefonsarunas ar advokātiem un ietekmīgu mediju vadītājiem pat tika publiskotas plašsaziņas līdzekļos. Sākotnēji A. Lembergs vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu novērst cilvēka pamattiesību aizskārumu, taču saņēma atteikumu. Ģenerālprokurors norādīja, ka kriminālprocesa gaitā nevar apmierināt nevienu lūgumu par sensitīvu datu aizsardzību, turklāt ārpus kriminālprocesa saskaņā ar Prokuratūras likumu neesot iespējams veikt nevienu pasākumu A. Lemberga tiesību aizsardzībai.
Pilns lēmuma teksts par civillietas apturēšanu būs pieejams tikai piektdien, un šo lēmumu varēs pārsūdzēt 10 dienu laikā.